RELATORIU PRELIMINARIU NO KUIDADUS ENFERMAJEN BA PASIENTE “J.B.” HO DIAGNOSTIKU MEDIKU “FRATURA TÍBIA “IHA UNIDADE INTENSIVE UNIT CARE (ICU)
KAPÍTULO II
KONSEITU TEÓRIKU
2.1. KONSEITU
MORAS
A. DEFINISAUN
Fratura hanesan tohar ne’ebe kauza husi
trauma no forsa fiziku,no forsa husi energia,rezulta ba ruin no tesidu ne’ebe
hola parte bai ha ruin,sei identifika fratura nia lokalizasaun no akontese
kompletu ou la kompletu, (Nurarif, 2013)
Fratura hanesan deskontinuitas tesidu
ne’ebe determina tuir nia tipu no espasu, (Brunner & Suddarth,2016)
Fratura tibia hanesan fratura ne’ebe
kauza akontese bai ha parte tibia iha parte ain los no karuk ne’ebe kauza husi
objetu tos ka monu ne’ebe fo prossesu bai ha ain,fratura ne’e babain akontese
ba labarik no feto sira no idade lansia ne’ebe ho kondisaun osteoporosis no ruin
fraku me’ebe bele satan/tahan forsa husi objetu tos sira,(Handerson,2011)
Fratura tibia (Bumper Fracture) ne’ebe
akontese tanba kauza husi trauma direita bai ha local/fatin hanesan hetan
pankada ka presaun ba iha ain, (Mansjoer,2015)
B. KLASSIFIKASAUN
Tuir matenek nain Mansjoer & Arif, (2015) hateten
klasifikasun fratura mak hanesan tuir mai ne’e;
a. Fratura kompletu;fratura ba liña radio ruin nian babain
sofre muda an la tuir pozisaun normal
b. Fratura la kompletu; fratura akontese ba parte sorin husi
liña mediu ruin nian
c. Fratura fechadu/taka;fratura ne’ebe la kauza ba estragus
kulit,no fragmentasaun fratura la afeta ba tesidu kulit
d. Fratura aberta/loke; fratura ne’ebe kauza halo estragus
ba kulit no local fratura,ho ida ne’e bakteria iha liur bele hamosu infeksaun
ba fatin fratura.
1. Grade 1; ho kanek mos/igene ho medida 1 cm
2. Grade 2; ho kanek ne’ebe bo’ot,ho medida ne’ebe la halo
estragus ba kulit no tesidu sira
3. Grade 3; ne’ebe kontaminadu no akontese estragus ba
tesidu sira, ho fratura ne’ebe maka’as liu.
C. ETIOLOJIA/KAUZA
Tuir matenek
nain Brunner & Suddarth, (2016) deklara katak kauza ba fratura mak
hanesan tuir mai ne’e;
a.
Trauma
direita
Trauma
direita tanba kauza presaun direita ba ruin, ho nune’e bele resulta fratura ba
fatin ne’ebe hetan presaun ka pankada fratura ne’e babain akontese ho karrakter
no halo estragus ba tesidu sira.
b.
Trauma
indereita
Trauma ne’ebe akontese dok husi área/fatin trauma ne’e hanesan trauma
indereita,ezemplu bainhira monu ho eskada no liman ho pozisaun extensaun bele
rezulta fratura klavikula,ba kondisaun ida ne’e babain tesidu sira la hetan
estragus.
Ø Em jeral kauza hodi hetan/sofre fratura hanesan;
a.
Presaun
pankada deireita
b.
Monu
ho pozisaun ain felkstensaun
c.
Estrutura
ruin komesa fraku tanba sofre moras hanesan osteoporosis
d.
Dezastre
ho motor ou karreta.
D. MANIFESTASAUN KLINIKA
Tuir matenek
nain Smeltzer, (2002) hateten katak manifestasaun klinika ba fratura mak
hanesan;
1.
Senti
moras bebeik no aumenta todan hodi labele halo movimentu ba ruin
2.
Parte
ekstremidade labele halo funsaun ho diak tanba funsaun normal muskulu depende
ba integridade ruin.
3.
Deformidade
4.
Mosu
bubu ka edema.
E. ANATOMIA NO FISIOLOJIA
a.
Anatomia
tibia.
Tibia hanesan ruin medial tungkai
parte kraik ne’ebe bo’ot ho funsaun halo balansu pezu isin, tibia iha parte
leten ho condyles femoral no caput fibula, parte kraik ho talus no ikus distal
fibula. Tibia iha parte ikus parte leten ne’ebe hale’u husi leten to’o kraik
ne’ebe ki’ik liu iha ita nia isin.
Iha ikus hetan condulys laterais no medialis, ne’ebe
artikula hop conduli lateral no medial femoral, ne’ebe hafahe husi menisci
lateral no medial, dalan laten mak faceis artikulares condilum tibia fahe ba
parte leten mak área intercondulis amterior no posterior,entre área rua ne’ebe
iha eminentina intercondulys. Ba aspeitu lateral condulys lateral iha facial
articulares ne’ebe ki’ik no artikula ho caput fibula, ba aspeitu posterior
condulis medial hetan insertion (Semi membranas).
Korpu
tibia ho forma triângulu no iha 3 margines ho 3 facial, margines anterior,
medial no facial medialis entre iha parte subkutaneu, magu anterior ho forma
ruin maran, enkonta entre margo anterior no ligamentu ho patella, margo
anterior iha parte kraik no kontinua hanesan malles medialis, margo lateral fo
fatin ba membrana interrosea.
b.
Fisiolojia
ruin;
Tuir
Arif Muttaquin, (2005), hateten katak fisiolojia bai ha fuan
hanesan tuir mai ne’e;
Ruin hanesan tesidu no orgaun
ne’ebe forma ho estrutura ne’ebe diak, ruin forma iha parte leten hamutuk ho
parte liur ne’ebe hanaran korteks no parte laran ne’ebe ho karrakter sponjioza
ho forma trabekula ne’ebe falun periosteum, ba parte liur ne’ebe hafahe tuin ho
kavitis medialis mak endosteum.
Tibia rasik hola parte ba ruin
ne’ebe naruk, ne’ebe hola parte leten hanaran diafisis no parte ne’ebe besik
malu ho liña metafis, ruin tibia mos forma ramo isin, hanesan atu hakait entre
muskulu, ho funsaun bai ha isin atu proteje no mantein orgaun interna no sai hanesan
depositu ba kalsium,fosfor,magnesium no masin.
Osteoblast hanesan tipu selula
ne’ebe diferensa ho funsaun importante ba prosesu osteogenesis, hanesan selula
osteoblast ne’ebe bele produz substansia organiku intraselula no matriku no
klassifika iha loron tuir mai, tesidu ne’ebe kontem kalsium hanaran osteoid no
klassifika ba iha matriks, ho nune’e
tesidu ne’e hanaran ruin.
Esturutra ruin transforma neneik depois de period
dezenvolve ruin, depois de faze ida ne’e ruin sei akontese ho nia forma no ho mudansa
rasik ba microskopiu tanba atividade fisiologia ruin ne’ebe hanesan orgaun
biokimia ho kompozisaun ruin hanesan tuir mai ne’e;
v Kompozisaun organiku 35%
v Substansia inorganiku 45%
v Be’e 25%
v Substansia organiku forma husi selula ruin ne’ebe iha
matriz kolageniu
v Substansia inorganiku forma husi kalsium no fosfor,
magnesium,sodium carbono.
F.
PATOSIOLOJIA
Fratura hanesan disturbiu ruin babain akontese tanba
kauza husi trauma stress,disturbiu fiziku,distrubiu metaboliku no
patologia,forsa muskulu apoiu ba ruin bai ha parte fratura aberta/loke no
fratura taka/fechada. Halo estragus ba vazus sanguinoes hodi rezulta
hemorajia/ran fakar, hodi nune’e diminui volume ran no akontese mudansa ba
perfuzaun tesidu sira no sai hamatoma hodi rezulta plasma no proliferasaun no
kauza hamosu edema/edema iha fatin no halo isin sai bubu. Fratura aberta no
fechadu sei fo presaun ba fibra nervus hodi rezulta disturbiu deskonfortu de
dor, no bele afeta ba serebru vascular ne’ebe hamosu moras/dor hodi nune’e
afeta ba mobilizasaun fiziku, fratura aberta bele afeta ba tesidu no bele fo
risku ba infeksaun no estragus ba tesidu sira no mos estargus ba tesidu kulit.
Fratura
hanesan ruin tohar ne’ebe babain nia kauza husi trauma, disturbiu
metaboliku,patolojia ne’ebe bele akontese ba fratura aberta no fechadu sei fo
presaun ba fibras nervus hodi hamosu sentimentu ba moras/dor no fo presaun ba
ruin hodi rezulta neuromuscular sei estimula hodi hamosu moras bainhira halo
movimentu/bok a’an, fratura sei fo dalan ba mikrorganismu sira hodi halo
kontaminasaun ba fratura no mosu infeksaun ba local refere, (Henderson, 2011).
Trauma ho
kondisaun patolojia ne’ebe akontese ba ruin hodi fo kauza ba fratura, fratura
kauza deskontinuitas tesidu ruin no bele sofre ba disturbiu mobilidade
fiziku,deskontinuitas ruin bele afeta ba iha parte tolu 3 hanesan; afeta ba
tesdiu, vazus sangineos no Sistema muskulus fo presaun ba nervus no vazus
sangineos hodi rezulta senti moras/dor,deformidade. (Brunner & Suddarth
,2002).
H. EZAMINASAUN DIAGNÓSTIKU
Ezame
diagnóstiku ba fratura tuir matenek nain Nurarif, (2013) mak hanesan tuir mai
ne’e;
a.
Ezame
X-Ray
-atu
identifika medida no local fratura
b.
CT-Scan
ruin, Tomograma MRI
-atu
observa ho kle’an áera ne’ebe hetan estragus
c.
Arterograma
-bainhira akontese estragus ba ascular
d.
Teste
ran kapiler
-HT
(bainhira aumenta(Hena Konsentrasun) aumenta ou diminui
Kreatinine
Nivel
kalsium no Hb.
I.
GESTAUN
NO IMPLEMENTASAUN
Prinsipiu ba implementasaun fratura hanesan tuir mai
ne’e;
Ø
Kauzativu;
a. Reduksaun fratura(setting tulang)
Retorna
fragmentasaun ruin ba aliñamentu no rotasaun anatomia
b. Imobilizasaun fratura
Depois de halo reduksaun,fragmentasaun ruin presiza halo mobilizasaun ka
mantein ho pozisaun no aliñamentu ne’ebe los to’o bainhira ruin hirak ne’e
hamutuk/tutan malu fila fali.
c. Rehabilitasaun
Prosesu
retorn aba funsaun no estrutura komsa ho ativdade ROM ativu no passive ho
rutina tuir kapasidade pasiente nian, (Rasjad, 2008).
Ø
Tratamentu
medis;
-terapia medis
-ai-moruk
anti-inflamasaun
-bedrest-fisioterapia
Ø
Konservativu;
-disektomia(spinuss
vertebra)
-laminectomia (elemen
nueral ba kanal espinal)
-mikrosdectomia (operasaun mikroskopiu), (Carpinto,
2000).
J. KOMPLIKASAUN
Komplikasaun ne’ebe mosu bainhira la hetan tratamentu
sedu bainhira sofre fratura no fahe ba parte hirak mak hanesan tuir mai ne’e;
a. Prosesu komplikasaun
1. Nekrosis ba kulit, Osteomilitis
2. Sindroma kompartamentu, Emboliu gordura
3. Tetanus
4. Shoque hypovolemia
b. Kontinua komplikasaun
1. Komportamentu conjunctiva
2. Rekuperasaun fratura ne’ebe abnormal
a. Malunion;
Hanesan kondisaun ne’ebe fratura hetan rekuperasaun ho
pozisaun ne’ebe la los ho forma kleuk.
b. Delayed union;
Hanesan prossesu rekuperasaun ne’ebe kontinua ho
prossesu ne’ebe kleuk ho kondisaun normal.
c.
Nonunoin;
fratura ne’ebe labele tutan/hamutuk fila fali.
3.
Osteomilitis
króniku, Osteoporosis post trauma
4.
Rupture
tendon, (Mansjor & Arif, 2015).
2.2. KONSEITU TEÓRIA KUIDADUS ENFERMAJEN
A. ASSESMENTU
ENFERMAJEN
a.
Primary
survey;
1. Identidade Pasiente;
Naran,Idade,Sexu,Serbisu,Hela-Fatin,Estadu Sivil.
Identidade Responsavel
Naran,Idade,Sexu,Realsaun,Hela-Fatin.
2. Keixa Principal;
Normalmente pasiente ho trauma Sistema muskulueksletal
hato’o nia problema kona ba moras ne’ebe mak sente bainhira halo movimentu,
mesmu keixa moras bai ha ruin ne’ebe mak normalmente hamosu bainhira bo’ok
a’an.
3. Istoria Moras Prezente
Pasiente ne’ebe ho trauma Sistema muskulueksletal halo
identifikasaunba moras ne’ebe mak nia sente, relasiona ho momentu hetan trauma.
4. Istoria Moras Passadu;
Pasiente esplika husi inisiu akontesimentu trauma ba
Sistema muskulueksletal
5. Istoria Moras Familia;
Pasiente esplika katak iha membru familia ne’ebe mak
sofre akontesementu hanesan ho nia ka la’e.
6.
Observasaun
DRSABC;
·
Danger
·
Responsi
·
Airway
·
Breathing
·
Circulation
b.
Segundu
survey;
a.
Ezaminasaun
husi ulun to’o ain (Head to Toe);
1.
Ulun;
I;forma bubu ka
la’e,kor fuk nian,kaspa iha ka la’e.
P;edema iha ka la’e
2.
Matan;
I;hare’e mos ka
la’e,kor matan,isokor ka anisokor
P;edema ka
la’e,bainhira palpa senti moras ka la’e.
3.
Ibun;
I;mukoza ibun ka
la’e,ibun kulit,nehan kompletu ka la’e,lezaun iha ka la’e,hemorajia ka
la’e,ibun kulit kanek ka la’e,nanal kanek ka la’e.
4.
Inus;
I;forma,mukoza,bubu ka
la’e
P;bainhira palpa senti
moras ka la’e
5.
Kakorok;
I;bubu ka la’e,aumenta
ba vena jugularis ka la’e no lezaun ka la’e.
P;pozisaun trakeia ne’e
diak ka la’e.
6.
Thoraks;
a.
Pulmaun;
I;hirus matan
simetria ka la’e,respirasaun diak ka la’e,bubu iha ka la’e.
P;temperature,dezenvolvimentu
pulmaun,iha moras ka la’e bainhira hanehan.
P;bainhira dere rona
lian sonor iha area pulmaun parte los.
A;lian respiratoriu
vezikular ka stridor,wheezing,rocnhi.
b.
Fuan;
I;iha ka la’e pulsasaun
no ictus cordis
P;bainhira palpa senti
moras ka la’e
P;iha ictus cordis
ka la’e
A;lian fuan nian
S1;LUB,S2:DUB.
7.
Abdomen;
I;forma,iha asites ka
la’e,hernia iha ka la’e.
A;lian intestine
15x/minutus
P;moras ka la’e
bainhira henahan
P;bainhira dere iha
lian timpaniu ka la’e.
8.
Orgaun
Genitalia;
I;hygiene,teste
nodul,lezaun ka la’e,inflamasaun iha ka la’elikidu ne’ebe maki ha sai diak ka
la’e
P;iha massa ka la’e.
9.
Ekstremidade;
a.
Ekstremidade
superior;
I; simetria ka
la’e,bubu ka la’e,lezaun ka la’e,forsa muskulu
4,4
P;bainhira palpa senti
moras ka la’e.
b.
Ekstremidade
inferior;
I;simetria ka
la’e,bubu ka la’e,lezaun ka la’e,forsa muskulu 4,4, movimentu muskulu fleksaun
ain muda ba oin diak ka la’e,ekstensaun ain muda ba kotuk diak ka la’e.
P;bainhira halo
estimulasaun hakfodak ka la’e.
c.
Tersiary
Survey;
v Observasaun kondisaun jeral no sinais
vitais(PA,P,RR,SPO2,T)
v Medikamentu analgesiku
B.
DIAGNÓSTIKU
ENFERMAJEN;
1.
Dor
a/h diskontinuitas tesidu ruin.
2.
Disturbiu
mobilidade fiziku a/h deformidade
3.
Risku
a’as trauma a/h estragus ba neuromuskular
4.
Risku
a’as infeksaun a/h estragus ba tesidu kulit
C.
INTERVENSAUN
ENFERMAJEN
1. Dor a/h deskontinuitas tesidu
v
Objetivu;depois de halo kuidadus enf iha tempu balun espera katak
pasiente la keixa ona ba moras ho;
v
Kriteria
no rezultadu;
-px la keixa ona
ba moras
-px
konfortavel
-scala 1/3
v Intervensaun;
Autonomu;
1. Avalia nivel moras
R;atu hatene mudansa ba nivel moras
2. Hanorin px utiliza teknika relaxamentu dada I’is kle’an
R;atu nune’e px bele kontrola bainira sente moras
3. Fó pozisaun ne’ebe seguru no konfortavel
R;atu ajuda px bele sente seguru no konfortavel
Kolaborasaun;
4. Kolabora ho dr/a atu fó ai-moruk analgesiku antipeuritiku
R;atu ajuda reduz isin manas no moras
2.
Disturbiu
mobilidade fiziku a/h deformidade
v
Objetivu;depois de halo kuidadus enf iha tempu balun espera katak
iha pasiente bele halo mobilizasaun ho diak no hanesan babain ho;
v
Kriteria
no rezultadu;
-px bele halo
atividade mesak
-px
independente
-forsa
muskulu S;5,5, I;5,5.
-laiha
deformidade (-)
v Intervensaun;
Autonomu;
1. Avalia kondisaun jeral px nian
R;atu hatene kondisaun jeral px nian
2. Hanorin px utiliza teknika flektensaun no ekstensaun
R; atu ajuda hasa’e forsa muskulu px nian.
3. Muda pozisaun pasiente nian(tirah baring)
R;atu bele ajuda px bele bok a’an
Kolaborasaun;
4. Kolabora ho familia atu ajuda px ba nia nessesidade
loron-loron nian
R;atu ajuda px ba kompleta nia nessesidade loron-loron
3.
Risku
a’as trauma a/h estragus neuromusukular
v
Objetivu;depois de halo kuidadus enf iha tempu balun espera katak
iha menus risku ba iha trauma ho;
v
Kriteria
no rezultadu;
-laiha sinais
ba estagus neuromuscular
-menus risku
ba trauma
-ansiedade
menus (-)
v Intervensaun;
Autonomu;
1. Avalia sinais ba akontese trauma
R;atu identifika bainhira akontese trauma
2. Fó pozisaun ne’ebe seguru
R;atu nune’e px bele sente seguru
3. Esplika ba px kona ba kauza trauma
R;atu nune’e bpx bele komprende no hatene kauza ba trauma
Kolaborasaun;
4. Kolabora ho familia atu motiva no enkoraja px
R;atu ajuda px bele sente hakmatek no simu ba realidade.
4.
Risku
a’as infeksaun a/h estragus ba tesidu kulit.
v
Objetivu;depois de halo kuidadus enf iha tempu balun espera katak
la iha risku ba infeksaun ho;
v
Kriteria
no rezultadu;
-laiha sinais
ba infeksaun
-kanek mos no
esteril
-kanek hetan
rekoperasaun
-tesidu kulit
diak.
v Intervensaun;
Autonomu;
1. Avalia sinais ba infeksaun
R;atu hatene
hodi identifika bainhira mosu infeksaun
2. Halo kuidadus ba iha kanek
R; atu ajuda ba rekoperasaun kanek
3. Hanorin px utiliza teknika antiseptiku
R;atu bele mantein esterlizasaun no laiha sinal ba
infeksaun
4. Hamenus vizitante
R;atu bele prevene risku infeksaun husi ema seluk
Kolaborasaun;
5. Kolabora ho dr/a atu fó ai-moruk antibiotiku
R;atu ajuda prevene no hase’es husi risku ba infeksaun
D.
IMPLEMENTASAUN
ENFERMAJEN
Implementasaun enfermajem nu’udar ativodade
ida ne’ebe hala’o husi enfermeiru sira hodi apoiu kliente husi problema estatus
saude nian ne’ebe di’ak liu tan bazeia planu asaun ne’ebe planu tiha ona. (Potter
& Perry 2009).
E.
EVALUASAUN
Evaliasaun nu’udar etapa ikus husi prosesu
kuidadadus enfermajem ho maneira hodi halo identifikasaun ba iha planu asaun
enfermajem ba nia objetivu to’o ona iha ne’ebe no atinji tiha ona ka seidauk (Potter
& Perry 2009).
Metodu evaluasaun enfermajen ne’ebe utiliza
mak hanesan;
a.
Evalusaun formativu uza
(SOAP)
b.
Evaluasaun sumativu uza
(SOAPIER)
S;subjetivu
O;objetivu
A;avaliasaun
P;planu
I;implementasaun
E;Evaluasaun
R: Reassesmentu
REFERENCIAS
BIBLIOGRAFIA
Arif Muttaquin,
(2015). Asuhan Keperawatan System Muskuluekskletal
Brunner &
Suddarth, (2016). Keperawatan Medical Bedah.Jakarta:EGC
Henderson,
(2011). Ilmu Bedah Untuk Perawat. Yogjakarta: Yayasan Enssential Medika
Kemenkes,
(2013). Profil Kesehatan Indonesia. Www.Depkes.Go.Id/.../Profil-Kesehatan-Inodnesia/Profil-Kesehatan-Indonesia.Pdf(Data Assesu; 28 Dezembru 2021).
Mansjoer,
(2015). Pentalaksanaan Keperawatan. Jakarta:EGC
Nurarif,
(2013). Aplikasi Asuhan Keperawatan Berdasarkan Diagnose Medis Dan NANDA Nic-Noc.
Yogjakarta;Medication Publishing
Rasjad,
(2008). Pengantar Ilmu Bedah Ortoped; Jakarta’yarsif Watanpone.
KAPÍTULU III
RELATORIU KAZU
A.
Assesmentu
pasiente
1. Identidade
pasiente
Naran :Sr J.B
Idade :41 Anos
Sexu :M
Relijiaun :Katoliku
Nu Rejistu :
Enderesu :Kuluhun
Diagnosa mediku :Fratura tublia
2. Identidade
encarregada
Naran :Sra.A
Tinan :28
Sexu :Feto
Nasionalidade :Timorense
Enderesu :Bairo-pite
Relasaun familia :
B.
Keixa
principal
-
Pasiente inkosiente
-
Pasiente
susar dada is tamba akumulasaun sekresaun barak
-
Pasiente agitadu
-
Pasiente
hetan kanek iha liman parte los no karuk, ain parte los no karuk, no fratura
iha liman no ain parte loos no karuk.
-
Pasiente
edema iha ain no liman karuk no loos.
C.
Istoria
Moras atual
Pasiente nia familia hatete pasiente sr.J.B hetan
ascidente ho motor soke fatuk iha Ainaro-Dare , iha lokraik mais ou menus 16:00
otl iha loron sexta-feira dia 03-12-2021, depois de lori ba hospital referral
maubisse,no iha loron ne’e kedas referal pasiente mai hospital nacional
guido-valadares (HNGV). Tamba kondisaun grave, no depois iha loron tuir mai
14/12/2021 dader muda falu mai sala ICU ho diagnose fractura tibia.
D.
Istoria
moras passadu
Pasiente nia familia hatete durante ne’e pasiente seidauk
hetan moras grave ruma no baixa hospital.
E.
Istoria
moras familia
Pasiente nia familia hatete laiha familia ruma mak sofre
moras grave no baixa iha hospital.
F.
Avaliasaun
primaria
1.
Vias
respiratoriais: Iha dalan dada I’is pasiente nian tuir observasaun sekresaun
barak iha ibun laran, ETT, no mear .
2.
Respirasaun
: pasiente dada is ho diak bainhira hetan ajuda husi maquina ventilador,
pasiente nia frequensia respiratoriu mak 18x/ m no spo2 99%.
3.
Sirkulasaun
: pasiente nia sirkulasaunraan lao ho diak ho pulsu 106x/m no presaun
arterial:140/80 mmHg, no liu husi pulsu hatudu katak pasiente nia heart
Rhythm:sinus takikardia.
4.
Dissabilidade
: pasiente ho kondisaun diminuisaun konsiensia no it abele observa liu husi
nivel :GCS-Nivel GCS husi pasiente mak matan:3 , verbal=1/ETT,:4, total GCS:8/15, pupil 3 ho reasaun +,Arm no leg
response mak mild weakness, pain skore:0.
5.
Ekpozisaun
ho temperature isin: pasiente nia temperature isin 37,20c. pasiente
hetan tohar iha ekstremidade liman no ain parte karuk, hetan kanek iha liman no
ain parte karuk no loos pasiente nia kateter no medida 18.
G.
Avaliasaun
sekundaria
1. Ulun:
I: Bainhira halo inspeksaun ba ulun pasiente nian, hare
ulun laiha kanek, fuuk moos, laiha kaspa, fuuk metan, ulun simetria.
P: Bainhira halo
palpasaun ba pasiente nia ulun laiha edema, laiha hematoma.
2. Matan:
I:Tuir observasaun,
pasiente nia matan ladun simetria,hetan hematoma iha matan parte karuk.
P:Bainhira halo
palpasaun hetan edema iha matan parte karuk.
3. Inus:
I:Observa pasiente
nia inus mos laiha sekresaun.
P:Pasiente nia inus
laiha bubu.
4. Tilun:
I:Pasiente nia tilun
mos, laiha hematoma, no pasiente bele rona ho diak.
P:Bainhira halo
palpasaun laiha edema.
5. Kavidade
oral:
I:Pasiente ni9a
hijiene oral ladun mos tamba labele halo rasik oral hijiene, no nehan mos la
mos, mokuosa ibun maran.
6. Kakorok:
I:Pasiente nia kakorok laiha kanek,
laiha hematoma, kakorok mos.
P:Laiha edema, laiha
aumentu glandula tiroide.
7. Thorax:
-
Pulmaun:
I:Pasiente nia
movimentu parede toraxica simetria
P:Laiha bubu no edema
A:Rona lian stridor
bainhira halo auskulta
P:Laiha akumulasaun anin .
-
Korasaun:
A:Sinais ritmia,
bainhira halo auskultasaun lian normal
P:Pasiente nia
movimentu toraxica simetria
P:Lian regular
I:Halo inspeksaun ba
pasiente nia hirus matan movimentu simetria.
8. Abdomen:
I:Pasiente nia kabun
moos, laiha hematoma no kanek
P:Laiha edema
P:Lian timpani
A:Lian peristaltiku normal 12x /m.
9. Orgaun
jenitalia
I:Laiha kanek, laiha
hematoma, uza kateter nu 18.
10. Membru:
Superior:
I:Pasiente hetan
kanek iha liman parte loos no karuk no tohar iha parte liman karuk
P:Bainhira halo
palpasaun iha edema iha parte liman no karuk.
Inferior:
I:Pasiente nia ain
parte loos no karuk hetan kanek no bubu no tohar iha parte liman karuk/ruin
tibia.
P:Iha edema iha ain
parte karuk no loos.
11. Terapia
Indikada
|
Nu |
Aimoruk |
Via |
Doze |
Frequensia |
Indikasaun |
|
1. |
Vancomian |
IV |
1gr |
BID |
Impede infeksaun
bacteria |
|
2. |
Metoclopramide |
IV |
10gr |
TID |
Hapara
laran sae no muta |
|
3. |
Albumin |
IV |
100ml |
BID |
Diminui
nivel albumin iha raan |
|
4. |
Insulin NPH |
SC |
|
BID |
Kontrola glukosaiha
raan |
|
5. |
Flukolazole |
IV |
400 mg |
OD |
Kura infeksaun |
|
6. |
Omeprazole |
VO |
20 mg |
BID |
Kontrola iha kabun |
|
7. |
Vitamina k |
IM |
10 mg |
OD |
Ajuda
prosessukoagulasaun raan |
|
8. |
Laktulosa |
VO |
15 ml |
|
Atu prevene kontipasaun |
|
9. |
Amiosiose |
IV |
500 mg |
|
Antibiotiku,kontrola
infeksaun |
1. Resultadu ezamina ran CBC (Hematology)
|
Test |
Results |
Units |
Range |
Acp
By |
Raw |
|
#White blood cell #Lymphocytes #Neutrophils #Monocytes #Eosonophils #Basophils %Neutrophils %Lymphocytes % Eosonophils % Basophils Hemoglobina Read blood cells Hematocrit MCV MCH MCHC RDW-CV RDW-SD Platelet-count Mean PLT volume Platecrit PLT Dist width |
5,1 0,61 L 4,2 0,12 0,13 0,02 0,827 H 0,12 L 0,25 0,004 89,0 L 3,08 L 0,25 L 81,2 28,8 355,0 0 L 45,1 108 L 12,2 H 1,31 16,7 |
109/L 109/L 109/L 109/L 109/L g/L 1012/L 1L Pg IL 109/L IL ML/L |
4,0-10,0 1,5-4,0 2,0-8,0 0,1-1,0 0-0,6 0-0,2 0,500-0,700 0,200-0,400 0,030-0,120 0,0-0,010 110-160 4,5-6,5 0,37-0,47 80,0-100,0 27,32 32,0-36,0 10,0-15,0 35,0-56,0 150-400 6,5-12,0 1,08-2,82 15,0-1,70 |
ID ID ID ID ID ID ID ID ID ID ID ID ID ID ID ID ID ID ID ID ID ID ID |
5,1 0,61
L 4,2 0,12 1,13 0,02 0,827
H 0,12
L 0,023
L 0,004 89,0
L 3,08
L 0,25
L 81,2 28,8 355,0 0
L 45,1
L 10
L 12,2
H 1,31 16,7 |
A.
Analiza
Dadus
|
Nu |
Data focus |
Etiolojia |
Problema |
|
1. |
Ds:- Do:-
Pasiente iha sekresaun barak iha ibun no ETT. -Iha
lian stridor |
Akumulasaun sekretas
barak |
-Hamoos
dalan respiratoriu la efetivu |
|
2. |
Ds: Do:Nivel GCS menus -
Eyes:3 -
Verbal:1/ETT -
Motorik:4 -
Total GCS:8/15 -
Fiziku fraku -
Ibun laran foer no iis
makas -
Nehan foer -
Mukoza ibun maran |
Fiziku fraku/inkosiente |
Problema
personal hygiene :oral hyjiene |
|
3. |
Ds: Do:-
sinais vitais TA:140/80 mmHg P:106x/m Temp:37,20c Spo2:99% a.Kanek
no bubuiha liman karuk parte tibia b.Kanek
iha ain karuk no loos c.Pus
iha ain parte loos |
Lezaun iha fragment
kulit |
Risku as akontese
infeksaun |
B.
Diagnosa
enfermagem
1.
Hamoos
dalan respiratoriu la efetivu asosia ho akumulasaun sekretas barak.
2.
Problema
personal hygiene:oral hygiene asosia ho fiziku/fraku inkosiente.
3. Risku
aas akontese infeksaun assosia ho lezaun
iha fragment kulit.
C.
Intervensaun
Terapia /planu intervensaun
|
Nu |
Data/Dia/horas |
Diagnosa enfermazem |
Objetivu no kriteria |
Planu intervensaun |
Rasionalizasaun |
Ass |
|
1. |
18/12/2021 |
Hamoos
dalan iis la efetivu asosia ho akumulasaun sekretas barak . |
Depois
de halo asaun enfermazem durante 4x30 minutus espera katak dalan respiratoriu
la efetivu ho nia kriteria resultadu: a.Pasiente bele dada iis ho
diak b.Laiha ona sekresaun. c.Laiha ona stridor d.Sinais vitais: TA:120/80 mmHg P:80x/m RR:16x/m T:36,60C Spo2:99% |
1.Observa
Sinais vitais 2.Ayrway
mangament 3.Fo
suction ba pasiente 4.Hanoin
pasiente atu mear ho efetivu 5.Kolabora
ho senior atu fo terapia aimoruk. |
R:Atu
hatene orgaun vital nia funsaun R:Atu
pasiente nia dalan iis bele efetivu R:Atu
hasai sekresaun iha dalan iis R:Atu
dalan iis bele efetivu fila fali. |
|
|
Nu |
Data/Dia/horas |
Diagnosa enfermazem |
Objetivu no kriteria |
Planu intervensaun |
Rasionalizasaun |
Ass |
|
2 |
18/12/2021 |
Problema
personal hygiene oral hygiene assosia ho fraqueza fiziku/inkosiente |
Depois
de halo asaun enfermazem durante 4x30 minutus espera katak hygiene oral pasiente
mos no laiha kriteria resultadu: a.Ibun laran moos b.Dois laiha ona. c.Nehan moos d.Sinais vitais normal: TA:120/80 mmHg P:80x/m RR:18x/m T:36,60C Spo2:99% |
1.Observa
Sinais vitais 2.Observa
ijiene oral pasiente nian 3.Fo
kuidadus ba oral hijiene pasiente nian 4..Kolabora
ho senior sira atu kontinua halo personal hygiene oral hygiene. |
R:Atu
hatene sinais vitais pasiente nian normal ou lae. R:Atu
hatene kondisaun hygiene oral pasiente nian. R:Atu
nune’e oral pasiente nian bele hijienetiku. |
|
|
Nu |
Data/Dia/horas |
Diagnosa enfermazem |
Objetivu no kriteria |
Planu intervensaun |
Rasionalizasaun |
Ass |
|
3 |
18/12/2021 |
Risku as akontese
infeksaun asosia ho lezaun iha fragment kulit. |
Depois
de halo asaun enfermazem durante 4x30 minutus espera katak labele mosu
infeksaun prevene infeksaun ho kriteriu resultadu: a.Kanek no bubu iha liman laiha. b.Laiha ona mean. c.laiha ona pus |
1.Observa
Sinais vitais 2.Fo
dressing ba [pasiente nia kanek. 3.Fo
akonselhamentu ba familia pasiente 4..Kolabora
ho Dr atu fo antibiotiku. |
R:Atu
hatene sinais vitais abnormal pasiente nian R:Atu
evita mosu infeksaun R:Atu
eleva konfiansa familia pasiente nian ba pasiente. R:Atu
halo tratamentu ho efetivu ba kanek. |
|
D.
Implementasaun
Enfermajem
|
Nu |
Data/horas |
Diagnosa
enfermazem |
Implementasaun
tratamentu |
Resultadu |
Ass. |
|
1. |
18/12/2021 14:00 14:05 14:10 14:20 14:25 |
Hamoos
dalan iis la efetivu assosia ho akumulasaun sekretas barak |
1.Observa
sinais vitais 2.Ayrway
management 3.Halo
ona suction ba pasiente 4.Koalia
no haruka pasiente mear ho efetivu 5.Fo
ona terapia aimoruk tuir rekomendasaun Dr no kolaborasaun ho senior |
-
Sinais vitais TA:140/88
mmHg P:100x/m T:37,40C RR:17x/m Spo2:96% -Pasiente nia dalan efetivu -Laiha ona sekresaun iha pasiente
nia ibun laran no ETT laran -Pasiente kolabora no mear sai
sekresaun |
|
|
2. |
19/12/2021 08:10 08:15 |
Problema
personal hygiene :oral hygiene assosia ho frakeza fiziku/inkosiente |
1.Observasaun
sinais vitais 2.Halo
ona observasaun ba hyjyene oral pasiente nian |
-Sinais
vitais TA:138/86
mmHg P:102x/m T:37,40C RR:16x/m Spo2:95% -Pasiente
nia kavidade oral foer no iis |
|
|
|
08:10 |
|
3.Fo
kuidadus on aba oral hijiene pasiente nian (kose nehan) 4.Kolabora
ona ho senior no kontinua halo kuidadus pessoal hijiene ba px |
-
pasiente nia ibun no nehan 9kavidade
oral)moos no la iis ona. -Kontinua halo personal hijiene
(oral hijiene ba pasiente) |
|
|
3. |
20/12/2021 08:10 08:15 08:20 08:25 |
Problema Risku aas
akontese infeksaun assosia ho lezaun iha fragment kulit. |
1.Observasaun
sinais vitais 2.Halo
ona dressing ba pasiente nia kanek. 3.Fo
ona akonselhamentu ba familia pasiente 4.Kolabora
oina ho Dr fo antibiotiku vancomian |
-Sinais
vitais TA:141/86
mmHg P:98x/m T:37,40C RR:19x/m Spo2:95% -Kanek moos ona -Familia
pasiente fo konfianasa ba pasiente -Laiha sinais infeksaun |
|
E.
Avaliasaun
Enfermazem
|
Nu |
Data/Horas |
Diagnosa |
Avaliasaun tratamentu |
Ass |
|
1. |
18/12/2021 |
Hamoos
dalan iis la efetivu assosia ho akumulasaun sekretas barak |
S- O:-Sinais
vitais TA:140/88 mmHg P:100x/m T:37,40C RR:17x/m Spo2:96% -Pasiente
bele dada iis ho diak -Laiha
ona sekresaun -Laiha
lian stridor ona A:Problema
resolvida P:Planu
kontinua |
|
|
2. |
18/12/2021 |
Problema
personalhijiene oral hijiene assosia ho fraqueza fisiku/inkosiente |
S- O:-Sinais
vitais TA:139/91 mmHg P:100x/m T:36,60C RR:19x/m Spo2:96% -Pasiente
nia ibun laran mos ona -Laiha
ona iis -Nehan
moos ona -Mukuoza
ibun humidu A:Problema
resolvida P:Planu
kontinua |
|
|
3. |
18/12/2021 |
Risku aas akontese
infeksaun assosia ho lezaun iha fragment kulit |
S- O:-Sinais
vitais TA:129/89mmHg P:105x/m T:37,00C RR:22x/m Spo2:98% -Kanek
no bubu komesa tun -Laiha
ona mean -Pus
maran ona A:Problema
resolvida P:Planu kontinua |
|
Avaliasaun
Enfermazem II
|
Nu |
Data/Horas |
Diagnosa |
Avaliasaun tratamentu |
Ass |
|
1. |
19/12/2021 |
Hamoos
dalan iis la efetivu assosia ho akumulasaun sekretas barak |
S- O:-Sinais
vitais TA:120/83 mmHg P:96x/m T:37,00C RR:19x/m Spo2:96% -Pasiente
bele dada iis ho diak -Laiha
ona sekresaun -Laiha
lian stridor ona A:Problema
resolvida P:Planu
kontinua |
|
|
2. |
19/12/2021 |
Problema
personal hijiene oral hijiene assosia ho fraqueza fisiku/inkosiente |
S- O:-Sinais
vitais TA:124/90 mmHg P:99x/m T:36,90C RR:19x/m Spo2:98% A-Ibun
laran moos ona -Dois laiha ona -Nehan moos ona -Mukuoza ibun humida A-Problema resolvida P-Planu |
|
|
3. |
19/12/2021 |
Risku aas akontese
infeksaun assosia ho lezaun iha fragmentu kulit |
S- O:-Sinais
vitais TA:130/99mmHg P:100x/m T:36,80C RR:20x/m Spo2:98% -Kanek
no bubu komesa diak -Bubu
komesa tuun -Pus
maran ona A:Problema
resolvida P:Planu |
|
Avaliasaun
Enfermazem III
|
Nu |
Data/Horas |
Diagnosa |
Avaliasaun tratamentu |
Ass |
|
1. |
20/12/2021 |
Hamoos
dalan iis la efetivu assosia ho akumulasaun sekretas barak |
S- O:-Sinais
vitais TA:120/99 mmHg P:96x/m T:37,00C RR:22x/m Spo2:95% -Pasiente
bele dada iis ho diak -Laiha
ona sekresaun iha ibun laran -Laiha
lian stridor A:Problema
resolvida P:Planu |
|
|
2. |
20/12/2021 |
Problema
personal hijiene oral hijiene assosia ho fraqueza fisiku/inkosiente |
S- O:-Sinais
vitais TA:128/88 mmHg P:100x/m T:37,00C RR:16x/m Spo2:98% A-Ibun
laran moos ona -Dois laiha ona -Nehan moos ona -Mukuoza ibun humida A-Problema
resolvida P-Planu |
|
0 Response to "RELATORIU PRELIMINARIU NO KUIDADUS ENFERMAJEN BA PASIENTE “J.B.” HO DIAGNOSTIKU MEDIKU “FRATURA TÍBIA “IHA UNIDADE INTENSIVE UNIT CARE (ICU) "
Post a Comment