Graduasaun

Graduasaun
hadomi nafatin o nia prosesu

RELATORIU PRELIMINARIU NO KUIDADUS ENFERMAJEN BA PASIENTE “J.B.” HO DIAGNOSTIKU MEDIKU “FRATURA TÍBIA “IHA UNIDADE INTENSIVE UNIT CARE (ICU)

 

                            KAPÍTULO II

                    KONSEITU TEÓRIKU

2.1.     KONSEITU MORAS

A.   DEFINISAUN

        Fratura hanesan tohar ne’ebe kauza husi trauma no forsa fiziku,no forsa husi energia,rezulta ba ruin no tesidu ne’ebe hola parte bai ha ruin,sei identifika fratura nia lokalizasaun no akontese kompletu ou la kompletu, (Nurarif, 2013)

        Fratura hanesan deskontinuitas tesidu ne’ebe determina tuir nia tipu no espasu, (Brunner & Suddarth,2016)

        Fratura tibia hanesan fratura ne’ebe kauza akontese bai ha parte tibia iha parte ain los no karuk ne’ebe kauza husi objetu tos ka monu ne’ebe fo prossesu bai ha ain,fratura ne’e babain akontese ba labarik no feto sira no idade lansia ne’ebe ho kondisaun osteoporosis no ruin fraku me’ebe bele satan/tahan forsa husi objetu tos sira,(Handerson,2011)

        Fratura tibia (Bumper Fracture) ne’ebe akontese tanba kauza husi trauma direita bai ha local/fatin hanesan hetan pankada ka presaun ba iha ain, (Mansjoer,2015)

 

B.  KLASSIFIKASAUN

          Tuir matenek nain Mansjoer & Arif, (2015) hateten klasifikasun fratura mak hanesan tuir mai ne’e;

a.       Fratura kompletu;fratura ba liña radio ruin nian babain sofre muda an la tuir pozisaun normal

b.      Fratura la kompletu; fratura akontese ba parte sorin husi liña mediu ruin nian

c.       Fratura fechadu/taka;fratura ne’ebe la kauza ba estragus kulit,no fragmentasaun fratura la afeta ba tesidu kulit

d.      Fratura aberta/loke; fratura ne’ebe kauza halo estragus ba kulit no local fratura,ho ida ne’e bakteria iha liur bele hamosu infeksaun ba fatin fratura.

1.      Grade 1; ho kanek mos/igene ho medida 1 cm

2.      Grade 2; ho kanek ne’ebe bo’ot,ho medida ne’ebe la halo estragus ba kulit no tesidu sira

3.      Grade 3; ne’ebe kontaminadu no akontese estragus ba tesidu sira, ho fratura ne’ebe maka’as liu.

 

C.  ETIOLOJIA/KAUZA

Tuir matenek nain Brunner & Suddarth, (2016) deklara katak kauza ba fratura mak hanesan tuir mai ne’e;

a.       Trauma direita

Trauma direita tanba kauza presaun direita ba ruin, ho nune’e bele resulta fratura ba fatin ne’ebe hetan presaun ka pankada fratura ne’e babain akontese ho karrakter no halo estragus ba tesidu sira.

b.      Trauma indereita

Trauma ne’ebe akontese dok husi área/fatin trauma ne’e hanesan trauma indereita,ezemplu bainhira monu ho eskada no liman ho pozisaun extensaun bele rezulta fratura klavikula,ba kondisaun ida ne’e babain tesidu sira la hetan estragus.

Ø Em jeral kauza hodi hetan/sofre fratura hanesan;

a.          Presaun pankada deireita

b.          Monu ho pozisaun ain felkstensaun

c.         Estrutura ruin komesa fraku tanba sofre moras hanesan osteoporosis

d.          Dezastre ho motor ou karreta.

 

 

D.  MANIFESTASAUN KLINIKA

Tuir matenek nain Smeltzer, (2002) hateten katak manifestasaun klinika ba fratura mak hanesan;

1.      Senti moras bebeik no aumenta todan hodi labele halo movimentu ba ruin

2.      Parte ekstremidade labele halo funsaun ho diak tanba funsaun normal muskulu depende ba integridade ruin.

3.      Deformidade

4.      Mosu bubu ka edema.

 

E.  ANATOMIA NO FISIOLOJIA

a.    Anatomia tibia.

                             Tibia hanesan ruin medial tungkai parte kraik ne’ebe bo’ot ho funsaun halo balansu pezu isin, tibia iha parte leten ho condyles femoral no caput fibula, parte kraik ho talus no ikus distal fibula. Tibia iha parte ikus parte leten ne’ebe hale’u husi leten to’o kraik ne’ebe ki’ik liu iha ita nia isin.

                             Iha ikus hetan condulys laterais no medialis, ne’ebe artikula hop conduli lateral no medial femoral, ne’ebe hafahe husi menisci lateral no medial, dalan laten mak faceis artikulares condilum tibia fahe ba parte leten mak área intercondulis amterior no posterior,entre área rua ne’ebe iha eminentina intercondulys. Ba aspeitu lateral condulys lateral iha facial articulares ne’ebe ki’ik no artikula ho caput fibula, ba aspeitu posterior condulis medial hetan insertion (Semi membranas).

                             Korpu tibia ho forma triângulu no iha 3 margines ho 3 facial, margines anterior, medial no facial medialis entre iha parte subkutaneu, magu anterior ho forma ruin maran, enkonta entre margo anterior no ligamentu ho patella, margo anterior iha parte kraik no kontinua hanesan malles medialis, margo lateral fo fatin ba  membrana interrosea.                                 

b.   Fisiolojia ruin;

                 Tuir Arif Muttaquin, (2005), hateten katak fisiolojia bai ha fuan hanesan tuir mai ne’e;

                 Ruin hanesan tesidu no orgaun ne’ebe forma ho estrutura ne’ebe diak, ruin forma iha parte leten hamutuk ho parte liur ne’ebe hanaran korteks no parte laran ne’ebe ho karrakter sponjioza ho forma trabekula ne’ebe falun periosteum, ba parte liur ne’ebe hafahe tuin ho kavitis medialis mak endosteum.

                 Tibia rasik hola parte ba ruin ne’ebe naruk, ne’ebe hola parte leten hanaran diafisis no parte ne’ebe besik malu ho liña metafis, ruin tibia mos forma ramo isin, hanesan atu hakait entre muskulu, ho funsaun bai ha isin atu proteje no mantein orgaun interna no sai hanesan depositu ba kalsium,fosfor,magnesium no masin.

                 Osteoblast hanesan tipu selula ne’ebe diferensa ho funsaun importante ba prosesu osteogenesis, hanesan selula osteoblast ne’ebe bele produz substansia organiku intraselula no matriku no klassifika iha loron tuir mai, tesidu ne’ebe kontem kalsium hanaran osteoid no klassifika ba iha       matriks, ho nune’e tesidu ne’e hanaran ruin.

                 Esturutra ruin transforma neneik depois de period dezenvolve ruin, depois de faze ida ne’e ruin sei akontese ho nia forma no ho mudansa rasik ba microskopiu tanba atividade fisiologia ruin ne’ebe hanesan orgaun biokimia ho kompozisaun ruin hanesan tuir mai ne’e;

v  Kompozisaun organiku 35%

v  Substansia inorganiku 45%

v  Be’e 25%

v  Substansia organiku forma husi selula ruin ne’ebe iha matriz kolageniu

v  Substansia inorganiku forma husi kalsium no fosfor, magnesium,sodium carbono.

 

F.   PATOSIOLOJIA

          Fratura hanesan disturbiu ruin babain akontese tanba kauza husi trauma stress,disturbiu fiziku,distrubiu metaboliku no patologia,forsa muskulu apoiu ba ruin bai ha parte fratura aberta/loke no fratura taka/fechada. Halo estragus ba vazus sanguinoes hodi rezulta hemorajia/ran fakar, hodi nune’e diminui volume ran no akontese mudansa ba perfuzaun tesidu sira no sai hamatoma hodi rezulta plasma no proliferasaun no kauza hamosu edema/edema iha fatin no halo isin sai bubu. Fratura aberta no fechadu sei fo presaun ba fibra nervus hodi rezulta disturbiu deskonfortu de dor, no bele afeta ba serebru vascular ne’ebe hamosu moras/dor hodi nune’e afeta ba mobilizasaun fiziku, fratura aberta bele afeta ba tesidu no bele fo risku ba infeksaun no estragus ba tesidu sira no mos estargus ba tesidu kulit.

          Fratura hanesan ruin tohar ne’ebe babain nia kauza husi trauma, disturbiu metaboliku,patolojia ne’ebe bele akontese ba fratura aberta no fechadu sei fo presaun ba fibras nervus hodi hamosu sentimentu ba moras/dor no fo presaun ba ruin hodi rezulta neuromuscular sei estimula hodi hamosu moras bainhira halo movimentu/bok a’an, fratura sei fo dalan ba mikrorganismu sira hodi halo kontaminasaun ba fratura no mosu infeksaun ba local refere, (Henderson, 2011).

          Trauma ho kondisaun patolojia ne’ebe akontese ba ruin hodi fo kauza ba fratura, fratura kauza deskontinuitas tesidu ruin no bele sofre ba disturbiu mobilidade fiziku,deskontinuitas ruin bele afeta ba iha parte tolu 3 hanesan; afeta ba tesdiu, vazus sangineos no Sistema muskulus fo presaun ba nervus no vazus sangineos hodi rezulta senti moras/dor,deformidade. (Brunner & Suddarth ,2002).


H.  EZAMINASAUN DIAGNÓSTIKU

Ezame diagnóstiku ba fratura tuir matenek nain Nurarif, (2013) mak hanesan tuir mai ne’e;

a.       Ezame X-Ray

-atu identifika medida no local fratura

b.      CT-Scan ruin, Tomograma MRI

-atu observa ho kle’an áera ne’ebe hetan estragus

c.       Arterograma

-bainhira akontese estragus ba ascular

d.      Teste ran kapiler

-HT (bainhira aumenta(Hena Konsentrasun) aumenta ou diminui

Kreatinine

Nivel kalsium no Hb.

 

I.     GESTAUN NO IMPLEMENTASAUN

Prinsipiu ba implementasaun fratura hanesan tuir mai ne’e;

Ø  Kauzativu;

a.      Reduksaun fratura(setting tulang)

Retorna fragmentasaun ruin ba aliñamentu no rotasaun anatomia

b.      Imobilizasaun fratura

Depois de halo reduksaun,fragmentasaun ruin presiza halo mobilizasaun ka mantein ho pozisaun no aliñamentu ne’ebe los to’o bainhira ruin hirak ne’e hamutuk/tutan malu fila fali.

c.       Rehabilitasaun

Prosesu retorn aba funsaun no estrutura komsa ho ativdade ROM ativu no passive ho rutina tuir kapasidade pasiente nian, (Rasjad, 2008).

 

 

Ø Tratamentu medis;

-terapia medis

-ai-moruk anti-inflamasaun

-bedrest-fisioterapia

Ø  Konservativu;

-disektomia(spinuss vertebra)

-laminectomia (elemen nueral ba kanal espinal)

-mikrosdectomia (operasaun mikroskopiu), (Carpinto, 2000).

 

J.    KOMPLIKASAUN

               Komplikasaun ne’ebe mosu bainhira la hetan tratamentu sedu bainhira sofre fratura no fahe ba parte hirak mak hanesan tuir mai ne’e;

a.       Prosesu komplikasaun

1.   Nekrosis ba kulit, Osteomilitis

2.   Sindroma kompartamentu, Emboliu gordura

3.   Tetanus

4.   Shoque hypovolemia

b.      Kontinua komplikasaun

1.   Komportamentu conjunctiva

2.   Rekuperasaun fratura ne’ebe abnormal

a.  Malunion;

Hanesan kondisaun ne’ebe fratura hetan rekuperasaun ho pozisaun ne’ebe la los ho forma kleuk.

b. Delayed union;

Hanesan prossesu rekuperasaun ne’ebe kontinua ho prossesu ne’ebe kleuk ho kondisaun normal.

c.     Nonunoin; fratura ne’ebe labele tutan/hamutuk fila fali.

3.      Osteomilitis króniku, Osteoporosis post trauma

4.      Rupture tendon, (Mansjor & Arif, 2015).

 

2.2. KONSEITU TEÓRIA KUIDADUS ENFERMAJEN

A.   ASSESMENTU ENFERMAJEN

a.      Primary survey;

1.      Identidade Pasiente;

Naran,Idade,Sexu,Serbisu,Hela-Fatin,Estadu Sivil.

Identidade Responsavel

Naran,Idade,Sexu,Realsaun,Hela-Fatin.

2.      Keixa Principal;

Normalmente pasiente ho trauma Sistema muskulueksletal hato’o nia problema kona ba moras ne’ebe mak sente bainhira halo movimentu, mesmu keixa moras bai ha ruin ne’ebe mak normalmente hamosu bainhira bo’ok a’an.

3.      Istoria Moras Prezente

Pasiente ne’ebe ho trauma Sistema muskulueksletal halo identifikasaunba moras ne’ebe mak nia sente, relasiona ho momentu hetan trauma.

4.      Istoria Moras Passadu;

Pasiente esplika husi inisiu akontesimentu trauma ba Sistema muskulueksletal

5.      Istoria Moras Familia;

Pasiente esplika katak iha membru familia ne’ebe mak sofre akontesementu hanesan ho nia ka la’e.

6.      Observasaun DRSABC;

·      Danger           

·      Responsi        

·      Airway           

·      Breathing      

·      Circulation    

 

 

b.      Segundu survey;

a.       Ezaminasaun husi ulun to’o ain (Head to Toe);

1.      Ulun;

I;forma bubu ka la’e,kor fuk nian,kaspa iha ka la’e.

P;edema iha ka la’e

2.      Matan;

I;hare’e mos ka la’e,kor matan,isokor ka anisokor

P;edema ka la’e,bainhira palpa senti moras ka la’e.

3.      Ibun;

I;mukoza ibun ka la’e,ibun kulit,nehan kompletu ka la’e,lezaun iha ka la’e,hemorajia ka la’e,ibun kulit kanek ka la’e,nanal kanek ka la’e.

4.      Inus;

I;forma,mukoza,bubu ka la’e

P;bainhira palpa senti moras ka la’e

5.      Kakorok;

I;bubu ka la’e,aumenta ba vena jugularis ka la’e no lezaun ka la’e.

P;pozisaun trakeia ne’e diak ka la’e.

6.      Thoraks;

a.      Pulmaun;

I;hirus matan simetria ka la’e,respirasaun diak ka la’e,bubu iha ka la’e.

P;temperature,dezenvolvimentu pulmaun,iha moras ka la’e bainhira hanehan.

P;bainhira dere rona lian sonor iha area pulmaun parte los.

A;lian respiratoriu vezikular ka stridor,wheezing,rocnhi.

b.      Fuan;

I;iha ka la’e pulsasaun no ictus cordis

P;bainhira palpa senti moras ka la’e

P;iha ictus cordis ka la’e

A;lian fuan nian S1;LUB,S2:DUB.

7.      Abdomen;

I;forma,iha asites ka la’e,hernia iha ka la’e.

A;lian intestine 15x/minutus

P;moras ka la’e bainhira henahan

P;bainhira dere iha lian timpaniu ka la’e.

8.      Orgaun Genitalia;

I;hygiene,teste nodul,lezaun ka la’e,inflamasaun iha ka la’elikidu ne’ebe maki ha sai diak ka la’e

P;iha massa ka la’e.

9.      Ekstremidade; 

a.      Ekstremidade superior;

I; simetria ka la’e,bubu ka la’e,lezaun ka la’e,forsa muskulu  4,4

P;bainhira palpa senti moras ka la’e.

b.      Ekstremidade inferior;

I;simetria ka la’e,bubu ka la’e,lezaun ka la’e,forsa muskulu 4,4, movimentu muskulu fleksaun ain muda ba oin diak ka la’e,ekstensaun ain muda ba kotuk diak ka la’e.

P;bainhira halo estimulasaun hakfodak ka la’e.

 

c.         Tersiary Survey;

v  Observasaun kondisaun jeral no sinais vitais(PA,P,RR,SPO2,T)

v  Medikamentu analgesiku

 

 

 

 

 

 

 

 

B.     DIAGNÓSTIKU ENFERMAJEN;

1.      Dor a/h diskontinuitas tesidu ruin.

2.      Disturbiu mobilidade fiziku a/h deformidade

3.      Risku a’as trauma a/h estragus ba neuromuskular

4.      Risku a’as infeksaun a/h estragus ba tesidu kulit

 

C.    INTERVENSAUN ENFERMAJEN

1.    Dor a/h deskontinuitas tesidu

v  Objetivu;depois de halo kuidadus enf iha tempu balun espera katak pasiente la keixa ona ba moras ho;

v  Kriteria no rezultadu;

-px la keixa ona ba moras

-px konfortavel

-scala 1/3

v Intervensaun;

Autonomu;

1.   Avalia nivel moras

R;atu hatene mudansa ba nivel moras

2.   Hanorin px utiliza teknika relaxamentu dada I’is kle’an

R;atu nune’e px bele kontrola bainira sente moras

3.   Fó pozisaun ne’ebe seguru no konfortavel

R;atu ajuda px bele sente seguru no konfortavel

Kolaborasaun;

4.   Kolabora ho dr/a atu fó ai-moruk analgesiku antipeuritiku

R;atu ajuda reduz isin manas no moras

 

 

2.      Disturbiu mobilidade fiziku a/h deformidade

v  Objetivu;depois de halo kuidadus enf iha tempu balun espera katak iha pasiente bele halo mobilizasaun ho diak no hanesan babain ho;

v  Kriteria no rezultadu;

-px bele halo atividade mesak

-px independente

-forsa muskulu S;5,5, I;5,5.

-laiha deformidade (-)

v Intervensaun;

Autonomu;

1.   Avalia kondisaun jeral px nian

R;atu hatene kondisaun jeral px nian

2.   Hanorin px utiliza teknika flektensaun no ekstensaun

R; atu ajuda hasa’e forsa muskulu px nian.

3.   Muda pozisaun pasiente nian(tirah baring)

R;atu bele ajuda px bele bok a’an

Kolaborasaun;

4.   Kolabora ho familia atu ajuda px ba nia nessesidade loron-loron nian

R;atu ajuda px ba kompleta nia nessesidade loron-loron

 

3.      Risku a’as trauma a/h estragus neuromusukular

v  Objetivu;depois de halo kuidadus enf iha tempu balun espera katak iha menus risku ba iha trauma ho;

v  Kriteria no rezultadu;

-laiha sinais ba estagus neuromuscular

-menus risku ba trauma

-ansiedade menus (-)

v Intervensaun;

Autonomu;

1.   Avalia sinais ba akontese trauma

R;atu identifika bainhira akontese trauma

2.   Fó pozisaun ne’ebe seguru

R;atu nune’e px bele sente seguru

3.   Esplika ba px kona ba kauza trauma

R;atu nune’e bpx bele komprende no hatene kauza ba trauma

Kolaborasaun;

4.   Kolabora ho familia atu motiva no enkoraja px

R;atu ajuda px bele sente hakmatek no simu ba realidade.

 

4.      Risku a’as infeksaun a/h estragus ba tesidu kulit.

v  Objetivu;depois de halo kuidadus enf iha tempu balun espera katak la iha risku ba infeksaun ho;

v  Kriteria no rezultadu;

-laiha sinais ba infeksaun

-kanek mos no esteril

-kanek hetan rekoperasaun

-tesidu kulit diak.

v Intervensaun;

Autonomu;

1.   Avalia sinais ba infeksaun

 R;atu hatene hodi identifika bainhira mosu infeksaun

2.   Halo kuidadus ba iha kanek

R; atu ajuda ba rekoperasaun kanek

3.   Hanorin px utiliza teknika antiseptiku

R;atu bele mantein esterlizasaun no laiha sinal ba infeksaun

4.   Hamenus vizitante

R;atu bele prevene risku infeksaun husi ema seluk

Kolaborasaun;

5.   Kolabora ho dr/a atu fó ai-moruk antibiotiku

R;atu ajuda prevene no hase’es husi risku ba infeksaun

 

D.    IMPLEMENTASAUN ENFERMAJEN

Implementasaun enfermajem nu’udar ativodade ida ne’ebe hala’o husi enfermeiru sira hodi apoiu kliente husi problema estatus saude nian ne’ebe di’ak liu tan bazeia planu asaun ne’ebe planu tiha ona. (Potter & Perry 2009).

 

E.     EVALUASAUN

Evaliasaun nu’udar etapa ikus husi prosesu kuidadadus enfermajem ho maneira hodi halo identifikasaun ba iha planu asaun enfermajem ba nia objetivu to’o ona iha ne’ebe no atinji tiha ona ka seidauk (Potter & Perry 2009).

Metodu evaluasaun enfermajen ne’ebe utiliza mak hanesan;

a.       Evalusaun formativu uza (SOAP)

b.      Evaluasaun sumativu uza (SOAPIER)    

S;subjetivu

O;objetivu

A;avaliasaun

P;planu

I;implementasaun

E;Evaluasaun

R: Reassesmentu

 

            REFERENCIAS BIBLIOGRAFIA

 

Arif Muttaquin, (2015). Asuhan Keperawatan System Muskuluekskletal

Brunner & Suddarth, (2016). Keperawatan Medical Bedah.Jakarta:EGC

Henderson, (2011). Ilmu Bedah Untuk Perawat. Yogjakarta: Yayasan Enssential Medika

Kemenkes, (2013). Profil Kesehatan Indonesia. Www.Depkes.Go.Id/.../Profil-Kesehatan-Inodnesia/Profil-Kesehatan-Indonesia.Pdf(Data Assesu; 28 Dezembru 2021).

Mansjoer, (2015). Pentalaksanaan Keperawatan. Jakarta:EGC

Nurarif, (2013). Aplikasi Asuhan Keperawatan Berdasarkan Diagnose Medis Dan NANDA Nic-Noc. Yogjakarta;Medication Publishing

Rasjad, (2008). Pengantar Ilmu Bedah Ortoped; Jakarta’yarsif Watanpone.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

KAPÍTULU III

RELATORIU KAZU

 

A.    Assesmentu pasiente

1.      Identidade pasiente

Naran                    :Sr J.B

Idade                     :41 Anos

Sexu                      :M

Relijiaun                :Katoliku

Nu Rejistu             :

Enderesu               :Kuluhun

Diagnosa mediku  :Fratura tublia

 

2.      Identidade encarregada

Naran                    :Sra.A

Tinan                     :28

Sexu                      :Feto

Nasionalidade       :Timorense

Enderesu               :Bairo-pite

Relasaun familia   :

 

B.     Keixa principal

-          Pasiente inkosiente

-          Pasiente susar dada is tamba akumulasaun sekresaun barak

-          Pasiente agitadu

-          Pasiente hetan kanek iha liman parte los no karuk, ain parte los no karuk, no fratura iha liman no ain parte loos no karuk.

-          Pasiente edema iha ain no liman karuk no loos.

 

C.    Istoria Moras atual

Pasiente nia familia hatete pasiente sr.J.B hetan ascidente ho motor soke fatuk iha Ainaro-Dare , iha lokraik mais ou menus 16:00 otl iha loron sexta-feira dia 03-12-2021, depois de lori ba hospital referral maubisse,no iha loron ne’e kedas referal pasiente mai hospital nacional guido-valadares (HNGV). Tamba kondisaun grave, no depois iha loron tuir mai 14/12/2021 dader muda falu mai sala ICU ho diagnose fractura tibia.

 

D.    Istoria moras passadu

Pasiente nia familia hatete durante ne’e pasiente seidauk hetan moras grave ruma no baixa hospital.

 

E.     Istoria moras familia

Pasiente nia familia hatete laiha familia ruma mak sofre moras grave no baixa iha hospital.

 

F.     Avaliasaun primaria

1.      Vias respiratoriais: Iha dalan dada I’is pasiente nian tuir observasaun sekresaun barak iha ibun laran, ETT, no mear .

2.      Respirasaun : pasiente dada is ho diak bainhira hetan ajuda husi maquina ventilador, pasiente nia frequensia respiratoriu mak 18x/ m no spo2 99%.

3.      Sirkulasaun : pasiente nia sirkulasaunraan lao ho diak ho pulsu 106x/m no presaun arterial:140/80 mmHg, no liu husi pulsu hatudu katak pasiente nia heart Rhythm:sinus takikardia.

4.      Dissabilidade : pasiente ho kondisaun diminuisaun konsiensia no it abele observa liu husi nivel :GCS-Nivel GCS husi pasiente mak matan:3 , verbal=1/ETT,:4, total  GCS:8/15, pupil 3 ho reasaun +,Arm no leg response mak mild weakness, pain skore:0.

5.      Ekpozisaun ho temperature isin: pasiente nia temperature isin 37,20c. pasiente hetan tohar iha ekstremidade liman no ain parte karuk, hetan kanek iha liman no ain parte karuk no loos pasiente nia kateter no medida 18.

 

G.    Avaliasaun sekundaria

1.      Ulun:

I: Bainhira  halo inspeksaun ba ulun pasiente nian, hare ulun laiha kanek, fuuk moos, laiha kaspa, fuuk metan, ulun simetria.

P: Bainhira halo palpasaun ba pasiente nia ulun laiha edema, laiha hematoma.

2.      Matan:

I:Tuir observasaun, pasiente nia matan ladun simetria,hetan hematoma iha matan parte karuk.

P:Bainhira halo palpasaun hetan edema iha matan parte karuk.

3.      Inus:

I:Observa pasiente nia inus mos laiha sekresaun.

P:Pasiente nia inus laiha bubu.

4.      Tilun:

I:Pasiente nia tilun mos, laiha hematoma, no pasiente bele rona ho diak.

P:Bainhira halo palpasaun laiha edema.

5.      Kavidade oral:

I:Pasiente ni9a hijiene oral ladun mos tamba labele halo rasik oral hijiene, no nehan mos la mos, mokuosa ibun maran.

6.      Kakorok:

I:Pasiente nia kakorok laiha kanek, laiha hematoma, kakorok mos.

P:Laiha edema, laiha aumentu glandula tiroide.

7.      Thorax:

-          Pulmaun:

I:Pasiente nia movimentu parede toraxica simetria

P:Laiha bubu no edema

A:Rona lian stridor bainhira halo auskulta

P:Laiha akumulasaun anin .

-          Korasaun:

A:Sinais ritmia, bainhira halo auskultasaun lian normal

P:Pasiente nia movimentu toraxica simetria

P:Lian regular

I:Halo inspeksaun ba pasiente nia hirus matan movimentu simetria.

8.      Abdomen:

I:Pasiente nia kabun moos, laiha hematoma no kanek

P:Laiha edema

P:Lian timpani

A:Lian peristaltiku normal 12x /m.

9.      Orgaun jenitalia

I:Laiha kanek, laiha hematoma, uza kateter nu 18.

10.  Membru:

Superior:

I:Pasiente hetan kanek iha liman parte loos no karuk no tohar iha parte liman karuk

P:Bainhira halo palpasaun iha edema iha parte liman no karuk.

Inferior:

I:Pasiente nia ain parte loos no karuk hetan kanek no bubu no tohar iha parte liman karuk/ruin tibia.

P:Iha edema iha ain parte karuk no loos.

11.  Terapia Indikada

Nu

Aimoruk

Via

Doze

Frequensia

Indikasaun

1.

Vancomian

IV

1gr

BID

Impede infeksaun bacteria

2.

Metoclopramide

IV

10gr

TID

Hapara laran sae no muta

3.

Albumin

IV

100ml

BID

Diminui nivel albumin iha raan

4.

Insulin NPH

SC

 

BID

Kontrola glukosaiha raan

5.

Flukolazole

IV

400 mg

OD

Kura infeksaun

6.

Omeprazole

VO

20 mg

BID

Kontrola iha kabun

7.

Vitamina k

IM

10 mg

OD

Ajuda prosessukoagulasaun raan

8.

Laktulosa

VO

15 ml

 

Atu prevene kontipasaun

9.

Amiosiose

IV

500 mg

 

Antibiotiku,kontrola infeksaun

1.      Resultadu ezamina ran CBC (Hematology)

Test

Results

Units

Range

Acp By

Raw

#White blood cell

#Lymphocytes

#Neutrophils

#Monocytes

#Eosonophils

#Basophils

%Neutrophils

%Lymphocytes

% Eosonophils

% Basophils

Hemoglobina

Read blood cells

Hematocrit

MCV

MCH

MCHC

RDW-CV

RDW-SD

Platelet-count

Mean PLT volume

Platecrit

PLT Dist width

5,1

0,61 L

4,2

0,12

0,13

0,02

0,827 H

0,12 L

0,25

0,004

89,0 L

3,08 L

0,25 L

81,2

28,8

355,0

0 L

45,1

108 L

12,2 H

1,31

16,7

109/L

109/L

109/L

109/L

109/L

 

 

 

 

 

g/L

1012/L

 

1L

Pg

IL

109/L

 

IL

ML/L

4,0-10,0

1,5-4,0

2,0-8,0

0,1-1,0

0-0,6

0-0,2

0,500-0,700

0,200-0,400

0,030-0,120

0,0-0,010

110-160

4,5-6,5

0,37-0,47

80,0-100,0

27,32

32,0-36,0

10,0-15,0

35,0-56,0

150-400

6,5-12,0

1,08-2,82

15,0-1,70

ID

ID

ID

ID

ID

ID

ID

ID

ID

ID

ID

ID

ID

ID

ID

ID

ID

ID

ID

ID

ID

ID

ID

5,1

0,61 L

4,2

0,12

1,13

0,02

0,827 H

0,12 L

0,023 L

0,004

89,0 L

3,08 L

0,25 L

81,2

28,8

355,0

0 L

45,1 L

10 L

12,2 H

1,31

16,7

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

A.    Analiza Dadus

Nu

Data focus

Etiolojia

Problema

1.

Ds:-

Do:- Pasiente iha sekresaun barak iha ibun no ETT.

       -Iha lian stridor

 

 

Akumulasaun sekretas barak

 

-Hamoos dalan respiratoriu la efetivu

2.

Ds:

Do:Nivel GCS menus

-          Eyes:3

-          Verbal:1/ETT

-          Motorik:4

-          Total GCS:8/15

-          Fiziku fraku

-          Ibun laran foer no iis makas

-          Nehan foer

-          Mukoza ibun maran

Fiziku fraku/inkosiente

Problema personal hygiene :oral hyjiene

3.

Ds:

Do:- sinais vitais

       TA:140/80 mmHg

        P:106x/m

        Temp:37,20c

         Spo2:99%

a.Kanek no bubuiha liman karuk parte tibia

b.Kanek iha ain karuk no loos

c.Pus iha ain parte loos

Lezaun iha fragment kulit

Risku as akontese infeksaun

 

 

B.     Diagnosa enfermagem

1.      Hamoos dalan respiratoriu la efetivu asosia ho akumulasaun sekretas barak.

2.      Problema personal hygiene:oral hygiene asosia ho fiziku/fraku inkosiente.

3.      Risku aas akontese infeksaun  assosia ho lezaun iha fragment kulit.

 

C.    Intervensaun Terapia /planu intervensaun

Nu

Data/Dia/horas

Diagnosa enfermazem

Objetivu no kriteria

Planu intervensaun

Rasionalizasaun

Ass

1.

18/12/2021

Hamoos dalan iis la efetivu asosia ho akumulasaun sekretas barak .

Depois de halo asaun enfermazem durante 4x30 minutus espera katak dalan respiratoriu la efetivu ho nia kriteria resultadu:

a.Pasiente bele dada iis ho diak

b.Laiha ona sekresaun.

c.Laiha ona stridor

d.Sinais vitais:

  TA:120/80 mmHg

  P:80x/m

  RR:16x/m

  T:36,60C

   Spo2:99%

1.Observa Sinais vitais

 

2.Ayrway mangament

 

3.Fo suction ba pasiente

 

4.Hanoin pasiente atu mear ho efetivu

 

5.Kolabora ho senior atu fo terapia aimoruk.

R:Atu hatene orgaun vital nia funsaun

 

R:Atu pasiente nia dalan iis bele efetivu

 

R:Atu hasai sekresaun iha dalan iis

 

R:Atu dalan iis bele efetivu fila fali.

 

 

 

Nu

Data/Dia/horas

Diagnosa enfermazem

Objetivu no kriteria

Planu intervensaun

Rasionalizasaun

Ass

2

18/12/2021

Problema personal hygiene oral hygiene assosia ho fraqueza fiziku/inkosiente

Depois de halo asaun enfermazem durante 4x30 minutus espera katak hygiene oral pasiente mos no laiha kriteria resultadu:

a.Ibun laran moos

b.Dois laiha ona.

c.Nehan moos

d.Sinais vitais normal:

  TA:120/80 mmHg

  P:80x/m

  RR:18x/m

  T:36,60C

   Spo2:99%

1.Observa Sinais vitais

 

2.Observa ijiene oral pasiente nian

 

3.Fo kuidadus ba oral hijiene pasiente nian

 

4..Kolabora ho senior sira atu kontinua halo personal hygiene oral hygiene.

R:Atu hatene sinais vitais pasiente nian normal ou lae.

 

R:Atu hatene kondisaun hygiene oral pasiente nian.

 

R:Atu nune’e oral pasiente nian bele hijienetiku.

 

 

 

Nu

Data/Dia/horas

Diagnosa enfermazem

Objetivu no kriteria

Planu intervensaun

Rasionalizasaun

Ass

3

18/12/2021

Risku as akontese infeksaun asosia ho lezaun iha fragment kulit.

Depois de halo asaun enfermazem durante 4x30 minutus espera katak labele mosu infeksaun prevene infeksaun ho kriteriu resultadu:

a.Kanek no bubu iha liman laiha.

b.Laiha ona mean.

c.laiha ona pus

 

1.Observa Sinais vitais

 

2.Fo dressing ba [pasiente nia kanek.

 

3.Fo akonselhamentu ba familia pasiente

 

4..Kolabora ho Dr atu fo antibiotiku.

R:Atu hatene sinais vitais abnormal pasiente nian

R:Atu evita mosu infeksaun

R:Atu eleva konfiansa familia pasiente nian ba pasiente.

R:Atu halo tratamentu ho efetivu ba kanek.

 

 

 

 

 

 

 

D.    Implementasaun Enfermajem

Nu

Data/horas

Diagnosa enfermazem

Implementasaun tratamentu

Resultadu

Ass.

1.

18/12/2021

14:00

 

 

 

 

 

14:05

 

14:10

 

 

14:20

 

 

 

14:25

Hamoos dalan iis la efetivu assosia ho akumulasaun sekretas barak

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1.Observa sinais vitais

 

 

 

 

 

2.Ayrway management

3.Halo ona suction ba pasiente

 

 

4.Koalia no haruka pasiente mear ho efetivu

5.Fo ona terapia aimoruk tuir rekomendasaun Dr no kolaborasaun ho senior

- Sinais vitais

TA:140/88 mmHg

P:100x/m

T:37,40C

RR:17x/m

Spo2:96%

 

-Pasiente nia dalan efetivu

-Laiha ona sekresaun iha pasiente nia ibun laran no ETT laran

-Pasiente kolabora no mear sai sekresaun

 

2.

19/12/2021

08:10

 

 

 

 

 

08:15

Problema personal hygiene :oral hygiene assosia ho frakeza fiziku/inkosiente

1.Observasaun sinais vitais

 

 

 

 

2.Halo ona observasaun ba hyjyene oral pasiente nian

-Sinais vitais

TA:138/86 mmHg

P:102x/m

T:37,40C

RR:16x/m

Spo2:95%

-Pasiente nia kavidade oral foer no iis

 

 

 

 

 

08:10

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

3.Fo kuidadus on aba oral hijiene pasiente nian (kose nehan)

 

4.Kolabora ona ho senior no kontinua halo kuidadus pessoal hijiene ba px

- pasiente nia ibun no nehan  9kavidade oral)moos no la iis ona.

-Kontinua halo personal hijiene (oral hijiene ba pasiente)

 

3.

20/12/2021

08:10

 

 

 

 

08:15

 

 

08:20

 

 

 

08:25

Problema Risku aas akontese infeksaun assosia ho lezaun iha fragment kulit.

1.Observasaun sinais vitais

 

 

 

 

2.Halo ona dressing ba pasiente nia kanek.

3.Fo ona akonselhamentu ba familia pasiente

4.Kolabora oina ho Dr fo antibiotiku vancomian 

-Sinais vitais

TA:141/86 mmHg

P:98x/m

T:37,40C

RR:19x/m

Spo2:95%

-Kanek moos ona

 

 

-Familia pasiente fo konfianasa ba pasiente

 

-Laiha sinais infeksaun

 

 

 

E.     Avaliasaun Enfermazem

Nu

Data/Horas

Diagnosa

Avaliasaun tratamentu

Ass

1.

18/12/2021

Hamoos dalan iis la efetivu assosia ho akumulasaun sekretas barak

S-

O:-Sinais vitais

     TA:140/88 mmHg

      P:100x/m

      T:37,40C

       RR:17x/m

       Spo2:96%

-Pasiente bele dada iis ho diak

-Laiha ona sekresaun

-Laiha lian stridor ona

A:Problema resolvida

P:Planu kontinua

 

2.

18/12/2021

Problema personalhijiene oral hijiene assosia ho fraqueza fisiku/inkosiente

S-

O:-Sinais vitais

     TA:139/91 mmHg

      P:100x/m

      T:36,60C

       RR:19x/m

       Spo2:96%

-Pasiente nia ibun laran mos ona

-Laiha ona iis

-Nehan moos ona

-Mukuoza ibun humidu

A:Problema resolvida

P:Planu kontinua

 

3.

18/12/2021

Risku aas akontese infeksaun assosia ho lezaun iha fragment kulit

S-

O:-Sinais vitais

     TA:129/89mmHg

      P:105x/m

      T:37,00C

       RR:22x/m

       Spo2:98%

-Kanek no bubu komesa tun

-Laiha ona mean

-Pus maran ona

A:Problema resolvida

P:Planu kontinua

 

 

Avaliasaun Enfermazem II

 

Nu

Data/Horas

Diagnosa

Avaliasaun tratamentu

Ass

1.

19/12/2021

Hamoos dalan iis la efetivu assosia ho akumulasaun sekretas barak

S-

O:-Sinais vitais

     TA:120/83 mmHg

      P:96x/m

      T:37,00C

       RR:19x/m

       Spo2:96%

-Pasiente bele dada iis ho diak

-Laiha ona sekresaun

-Laiha lian stridor ona

A:Problema resolvida

P:Planu kontinua

 

2.

19/12/2021

Problema personal hijiene oral hijiene assosia ho fraqueza fisiku/inkosiente

S-

O:-Sinais vitais

     TA:124/90 mmHg

      P:99x/m

      T:36,90C

       RR:19x/m

       Spo2:98%

A-Ibun laran moos ona

   -Dois laiha ona

   -Nehan moos ona

   -Mukuoza ibun humida

A-Problema resolvida

P-Planu

 

 

3.

19/12/2021

Risku aas akontese infeksaun assosia ho lezaun iha fragmentu kulit

S-

O:-Sinais vitais

     TA:130/99mmHg

      P:100x/m

      T:36,80C

       RR:20x/m

       Spo2:98%

-Kanek no bubu komesa diak

-Bubu komesa tuun

-Pus maran ona

A:Problema resolvida

P:Planu

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Avaliasaun Enfermazem III

 

Nu

Data/Horas

Diagnosa

Avaliasaun tratamentu

Ass

1.

20/12/2021

Hamoos dalan iis la efetivu assosia ho akumulasaun sekretas barak

S-

O:-Sinais vitais

     TA:120/99 mmHg

      P:96x/m

      T:37,00C

       RR:22x/m

       Spo2:95%

-Pasiente bele dada iis ho diak

-Laiha ona sekresaun iha ibun laran

-Laiha lian stridor 

A:Problema resolvida

P:Planu

 

2.

20/12/2021

Problema personal hijiene oral hijiene assosia ho fraqueza fisiku/inkosiente

S-

O:-Sinais vitais

     TA:128/88 mmHg

      P:100x/m

      T:37,00C

       RR:16x/m

       Spo2:98%

A-Ibun laran moos ona

   -Dois laiha ona

   -Nehan moos ona

   -Mukuoza ibun humida

A-Problema resolvida

P-Planu

 

 

0 Response to "RELATORIU PRELIMINARIU NO KUIDADUS ENFERMAJEN BA PASIENTE “J.B.” HO DIAGNOSTIKU MEDIKU “FRATURA TÍBIA “IHA UNIDADE INTENSIVE UNIT CARE (ICU) "

Post a Comment

Iklan Atas Artikel

Iklan Tengah Artikel 1

Iklan Tengah Artikel 2

Iklan Bawah Artikel