Graduasaun

Graduasaun
hadomi nafatin o nia prosesu

KAZU SEMINARIU ( DIAGNOSA MEDIKU PRE-EKLAMPSIA) HNGV

 

KAPITULU III

KAZU REAL

 

A.     ASESMENTU

1.      Identidade Pasiente                   

Naran                                      : Sra.  R.D.F.

Idade                                       : 36 Anos

Abilitasaun Literaria               : Remata Sekundaria

Profisaun                                 : Fila Liman

Nasionalidade                         : Timorense

Hela-fatin                                :Tasi-Tolu

Diagnosa Mediku                    : G5P2A2 30 semanas Severe Pre eklamsia

Data/Oras Pasiente tama         :05/05/2022, 13:20 OTL

Data halo Asesmentu ba Pasiente : 05/05/2022, 13:30 OTL

 

2.      Dadus Laen nian

Naran                                : Sr. M.S.   

Idade                                 : 40 Anos

Abilitasaun Literaria         : Remata sekundariu

Profisaun                           : Peskador

 

3.      Istória saúde

 

a.       Keixa prinsipal  : Pasiente hateten katak nia sente oin halai no ulun moras.

b.      Istória moras aktual : Pasiente hatete katak iha data 04-05-22 nia senti ulun moras makaas no oin halai ho nune`e nia deside atu ba  iha CH Comoro hodi konsulta no iha loron tuir mai Sra. R.D.F.  transfere husi Sentru Saude Comoro mai iha Hospital Nasional Guido Valadares, liu husi OPD iha data 05-05-2022 iha oras 13:30 OTL, ho diagnostiku mediku G5P2A2 Severe Pre eklamsia ho Idade Gestasional 30 semanas,iha CHC halo ona albumin test : +++, PA 150/100 mmHg(10:28 am) pasiente hetan ona  tratamentu aimoruk metildopa 500 mg, SF tab. nefidepine 10 mg Oral, depois transfere mai ho PA: 140/95 mmHg.

 

4.      Istória Anterior : Pasiente hateten katak nia iha istoria hipertensaun.

 

5.      Dadus Fiziku

o   Altura                                :  155 cm

o   Pezu isin antes gravida     : 49 kg

o   Pezu isin atual agora         : 53 kg

o   Problema saude espesifiku            : Pasiente iha istoria moras hipertensaun.

o   Alergia                  : Pasiente laiha alerjia ba hahan no aimoruk ruma.

o   Dieta espesifiku    : Pasiente dieta hela masin, no hahan sira ne`ebé riku ho   sodium.

6.      Historia Klinika

a.       Historia moras familia                                    : Pasiente la hatene.

b.      Historia klinika pasiente nian             : Pasiente moras hipertensaun

Habitua pasiente                                

Fuma                                             : Pasiente la fuma (laen mak fuma).

Hemu alcohol                                : Laiha

Medikamentu                                : konsumu nefidepine bainhira tensaun a`as.

c.       Historia klinika pasiente durante Infansia

1)      Imunizasaun                                              : Pasiente la hetan imunizasaun  kompletu momentu sei infansia.

2)      Baixa iha hospital   (razaun,tinan, admisaun)  : Baixa iha tinan 2017 ho razaun hipertensaun.

3)      Operasaun  (tipo/ano)                                ; Laiha

4)      Grupu sanguineo                                       : A+

5)      Alerjia Aimoruk                                        : Laiha

6)      Moras (DM, TBC, Korasaun, Rins, Hipertensaun, Asma, Anemia grave, Malnutrisaun) :  Pasiente iha istoria moras hipertensaun.

 

 

d.      Problema Neuromusculares

1)      Moras Vasculares                   : Laiha

2)      Moras Psicologiku                  : Laiha

3)      Problema Oncologico/cancro  :Laiha

e.       Trauma orgaun ou estrutura pelvica

1)      Problema  sexuais       : Laiha

7.      Historia Menstruasaun

1)      Idade hahu menstruasaun    : Pasiente hahu menstruasaun iha idade 14 anos

2)      Karakteristika siklu menstruasaun : Iregular

3)      Koagulasaun                                    : Laiha

4)      Moras                                               : kabun kidun moras no ulun moras

5)      Hemoragia siklu intermenstruasaun: Laiha

8.      Historia atividade sexual

1)      Edukasaun sexual                                : Laiha

2)      Atividade sexual durante gravida       : Iha, 2 vezes/semana.

9.      Historia Gravida

a.       Historia Obstretrika

Numeru no historia oan sira nian

No. oan

Tipu partu

Fatin partu/ajuda husi

Pezu isin/altura isin

Kondisaun depois bebe moris

1

Normal

CH Comoro/parteira

2500 gr

48 cm

Di`ak

2

Normal

CHC/parteira

2500 gr

49 cm

Di`ak

3

Normal

Uma/inan

-

Mate

4

Normal

Uma/inan

-

Mate

5

Normal

HNGV/Parteira, Estudante

1500 gr

40 cm

Pezu tun

 

b.      Gravida atual

1)      Loron primeiru menstruasaun ikus     : 08-10-2021

2)      Data partus                                          : 15/05/2022

3)      Movimentu Fetal bebe desde semana : 16 semana

4)      Sintomas                                             :  ulun moras.

5)      Hemu aimoruk durante gravida          : multivitamina ho Sf

6)      Moras ruma durante gravida               : Hipertensaun

7)      Reasaun no adaptasaun durante gravida         : pasiente sente kontente durante gravida no adapta ho diak

8)      Gravida atual ne’e planeada ga lae? Sim / não. Fo razaun     : sim

9)      Oinsa reasaun ita nia kaben ou familia nian relasiona ho gravida ida ne’e    : familia hotu- hotu kontente

 

10.  Ezaminasaun Fiziku

B1- Breathing Respirasaun       

      Padraun respiratóriu                         

      Ritmu                                                  : Regular

Lian respirasaun                                  : normal (vesikuler)

Dada I’is araska                                  : lae

Muskulu Auxiliar                                : lae

Me’ar                                                   : lae

Movimentu peitu                                : simetria

 

B2 – Bleeding Kardiovaskular

Ritmu fuan                                          :  Regular

S1-S2 singular                                     : sim

Moras Peitu                                         : Laiha

Lian fuan                                             : normal

CRT                                                    : liu husi 2 segundus

Akral                                                   : malirin

Distesnaun vena jugular                      : lae

Sianose                                                : lae

 

B3 – Brain Neurologia

Reflex Fisiologia                                 : patella(+)

Keixa Shepalalgia                               : iha

Vizaun (Matan)

Pupil                                                    : isokor, 3+ mm

Reflex ba naroman (Ka/Lo)                : +/+

Diametru (Ka/Lo)                               : 3 mm/ 3 mm

Sclera/ konjuntiva                               : normal

Vizaun                                                 : moos

Audisaun (Tilun)

Interrompe auditivu                : lae

Olfatu (Inus)                          : la iha problema

Forma                                      : normal

Interrompe olfatóriu                : lae

Padraun toba                           : normal

Deskansa /Toba                       : 8 oras/loron

Moras Fó influensia                : la iha

 

B4 – Bladder Urinária

Ijiene                                       : moos

Urina                                       : 400 cc/24 Oras, kor kinur

Kateter                                    : uza

Problema                                 : normal

Intake likidu    oral                  : 600 cc/loron

 

B5 – Bowel: Digestivu

Vontade han                                  : menus, frekuensia han 2 x/loron.     

Porsaun han                                  : han halo hotu.

Dieta actual                                   : iha

Mudansa pezu                               : sim, antes gravida No. depois de gravida.

Hemu                                            : 600 cc/3 Oras, tipu bee mos

Ibun no esófagu              

Ibun                                               : mos

Mukoza                                         : bokon

Abdomen                                      : boot tuir idade jestasional.

Peristáltiku                                    : 15 x/min

Defekasaun                                   : SBB diak, maibe moentu ne`e pasiente seidauk SBB.

 

Palpasaun

LI (desidi altura husi fundu uterina)   : 24cm

LII (desidi pozisaun kanotak feto)     : Dorsal direito

LIII (desidi parte okos feto)                : Ulun

LIV (divergen ou Konvergen)            : divergen (bebe nia ulun tama ona ba pelvika).

B6 – Bone & Muskulueskeletal/ integumentariu

 

Kapasidade atu movimentu artikulasaun : livre

Kulit                                                          : normal

Oin                                                            : kamutis

Akral                                                         : malirin

Turgor                                                       : di’ak

Edema                                                       : iha ekstremidade inferior.

 

 

Psiko – Sosial – Spiritual

Ekspresaun pasiente hasoru moras                       : laran taridu no tauk.

Ema ne’ebe besik liu                                             : pasiente nia inan

Aktividade Spiritual                                          

Antes moras                                                          : dalaruma.

Durante moras                                                      : dala ruma

 

a.       Sinais Vitais :

PA       : 156/95 mmHg

P          :68 x/mnt

            SPO2   : 99%

            T          : 36  

            RR       : 20 x/mnt

            Frekuensia fetal kardiaka (FFK/DJJ) : 130 x/m

11.  Ezame Laboratoriais

Ezame quimico ran :

o   WBC 11,3 109/L High, 

o   Neutrophils 8,8 109/L High,

o   Plateletcrit 3,44 ml/L High,

o   Hct 0,33 Low,

o   RBC 3,92 1012/L Low,

o   Lymphocytes 15, 70 % Low ,

o   Eosinophils  0,9  % Low.

o   Hb 108,0 g/Dl (10g/dL) Low

Rezultadu Biokimika :

o   Sodium 130,0  Mmol/L Low,  

o   Bld/Urea Nit 2,10 mmol/L Low,

o   albumin 21,0 g/L Low.

o   Proteina Urina      : 3+

USG                : bebe nia kondisaun diak.

CTG                : bebe nia kondisaun di`ak.

Raio – X          : La halo

ECG                :La halo

 

12.  Tratamentu ne`ebé hetan

Aimoruk

Doze

Via

Frekue.

Indikasaun

Duras. fo

dexametasone

12 mg

IM

BID

Halo fetu nia pulmaun maduru.

12 Oras

Metildopa

500 mg

PO

TID

Atu hatun hipertensaun

8 Oras

nefidephine

10 mg

PO

TID

Atu hatun hipertensaun.

8 Oras

misoprostol

25 mcg

PV

QID

Atu halo terminasaun ba gravida.

6 Oras

MgSO4

14 gr

IM/IV

Loading dose

Prevene konvulzaun

Sona durante 10-15 mnt

SF

20 mg

PO

OD

Aumenta ran.

24 Oras

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

13.  Analiza Dadus

No.

Data Fokus

Etiologia

Problema

Ds : Pasiente hateten katak senti ulun moras no oin halai.

Do :

o   Kondisaun jeral pasiente moderadu fraku

o   Pasiente nia ain rua bubu

o   Oin kamutis

o   CRT liu husi 2 S

o   Akral : malirin

o   Sinais Vitais

      PA       : 156/95 mmHg

      P          :68 x/mnt

      T          : 36  

     RR        : 20 x/mnt

    SPO2     : 99%              

Frekuensia fetal kardiaka (FFK/DJJ) : 130 x/m

Ezame quimico ran :

o   WBC 11,3 109/L High,  Neutrophils 8,8 109/L High,

o   Plateletcrit 3,44 ml/L High, Hb 108,0 g/Dl (10g/dL) Low,Hct 0,33 Low, RBC 3,92 1012/L Low,

o   Lymphocytes 15, 70 % Low , Eosinophils  0,9  % Low.

        Rezultadu Biokimika :

o   Sodium 130,0  Mmol/L Low,

o   Bld/Urea Nit 2,10 mmol/L Low,

o   albumin 21,0 g/L Low.

o   Protein urine 3+

estragus presaun vaskular

Mudansa  perfusaun tésidu

2 

Ds : -

Do :

·        Sinais vitais

                 PA      : 156/95 mmHg

                 P        :68 x/mnt

                 T        : 36  

                  R         : 20 x/mnt

                 SPO2   : 99%

·         Altura Fundu uterinu 24 cm

·        Urina output 400 cc

Frekuensia fetal kardiaka (FFK/DJJ) : 130 x/mnt

USG    : bebe ho kondisaun diak.

CTG    : bebe nia kondisaun di`ak.

bebe moris premature.

Risku a’as ba fetal distress

3

Ds : Pasiente hatete katak senti tauk, no laran taridu ba kondisaun bebe antes moris.

Do :

·         Ekspresaun oin pasiente nian triste.

·         Sinais vitais

           PA         : 156/95 mmHg

            P          :68 x/mnt

          T            : 36  

         RR          : 20 x/mnt

        SPO2       : 99%

Frekuensia fetal kardiaka (FFK/DJJ) : 130 x/m

 

Ameasa ba bebe antes moris

Ansiedade

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

B.     Diagnosa Enfermagem

 

1.      Mudansa perfusaun tésidu asosia ho  estragus presaun vascular.

2.      Ansiedade asosia ho ameasa ba bebe antes moris

3.      Risku a’as ba fetal distres asosia ho bebe moris premature

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

C.    Intervensaun Enfermagem

 

 

No

Diagnosa enfermagem

Data

Objetivu no kriteria rezultadu

Intervensaun

Rasional

1.

Mudansa perfusaun tésidu asosia ho estragus presaun vaskular.

 

05/05/22

 

13 : 35  OTL

 

Depois de halo kuidadus autonomu no kolaborasaun durante 1x 24 oras nia laran espera katak hipertensaun kontroladu ho limitasaun aktividade ba inan no fetus ho kriteria rezultadu:

1.      Presaun arteria 130/90 mmHg

2.      Inan la sente oin halai

3.      DJJ 130-140x/mint

4.      Output urina iha limitasaun normal

5.      CRT <2S

6.      Akral morna

7.      Bele prevene risku konvulzaun.

 

1.      Observa sinais vitais pasiente nian,

2.       Rona bebe nia fuan.

3.      Monta CTG

4.      Avalia balansu intake no output likidu

5.      Rekomenda ba pasiente atu deskansa no toba ho pozisaun sorin karuk.

6.       kolaborasaun hodi fo aimoruk anti ipertensaun.

7.      Kolabora fo anti konvulzaun(MGSO4),

8.      Ezamina proteinuria iha momentu fó MgSO4

9.      Ezamina refleks profunda ba iha inan.

1.      Atu hatene kondisaun Jerál, estadu hemodinamika pasiente nian,

2.       hatene bebe nia kondisaun fuan.

3.      Atu hatene bebe nia kondisaun.

4.      Atu hatene total balansu likidu input no ouput

5.      Atu sirkulasaun ran ba fetu lao ho diak.

6.      Atu hatun ipertensaun,

7.      Atu prevene konvulsaun.

8.      Atu hatene total proteinuria.

9.      Hatene refleks patela.

 

2

Ansiedade asosia ho ameasa ba bebe antes moris

 

 

05/05/22

 

13:37 OTL

Depois de halo kuidadus autonomu d urante 1x20 mnt espera katak bele hamenus inan nia ansiedade to`o limitasaun adaptivu ho nia kriteria rezultadu :

o   Inan bele ekspresa nia sentimentu tauk ho konstrutivu,

o   Inan bele komprende No. simu efeitu husi hipertensaun usun rua,

o   Sinais vitais inan nian normal,

o   Ekspresaun oin kalma no rileks.

1.      Ezamina nivel ansiedade inan nian, observa sinal depresaun ruma.

2.      Suporta No. fó oportunidade ba inan atuekspresa nia sentimentu,

3.      Akompanhan No. hamaluk inan iha momentu balun hodi rona nia keisa ho empatia.

4.      Esplika ba inan katak inan atende husi pessoal saude sira ne`ebé professional No. diak.

5.      Observa inan nia sinais vitais.

1)      Komprende nivel ansiedade hanesan baze fundamentu ida atu rezolve problema ansiedade.

2)      Ekspresa problema No. sentimentu hanesan maneira ida hodi hamenus pressaun psikolojia No. ajuda halo sentimentu nakloke atu kolabora malu hodi fó informasaun ne`ebe sei ajuda rezolve problema.

3)      Akompanha no rona inan nia keisa halo inan senti konsideradu no halo inan forsa liu tan.

4)      Komprensaun inan nian ne`ebé pozitivu hasoru ema sira ne`ebé atende nia halo nia konfortavel no hasa`e inan nia motivasaun atu rekupera sedu. 

5)      Sinais vitak ne`ebé normal hatudu kondisaun diak husi inan.

 

 

3

Risku a’as ba fetal distres asosia ho insufisiensia uteruplasenta ka bebe moris premature

 

 

 

 

5/05/22

13:37 OTL

 

Depois de halo kuidadus autonomu no kolaborasaun durante 1x24 orasespera katak bele antisipa risku fetal distres ho nia kriteria rezultadu :

o   Sinais vitais iha limitsaun normal,

o   Output urina iha limitasaun normal,

o   FKF/DJJ iha limitasaun normal 120-160 x/m

o   Inan bele senti bebe book an nafatin.

 

1.      Observa nafatin inan nia sinais vitais,

2.      Rona bebe nia FKF/DJJ kada oras bainhira inan nia presaun arterial moderadu hela.,

3.      Husu ba inan kona ba bainhira senti bebe nia book an ikus,

4.      Fó ambiente ne`ebé kalma no ambiente ne`ebé hakmatek ba inan.

5.      Kolaborasaun  hodi fo dexametasone.

6.      Kolaborasaun fo misoprostrol

 

 

1.      Atu hatene inan nia kondisaun jeral No. estadu hemodinamiku.

2.      Frekuensia kardiaka fetu ho valor 120-160 x/m indika katak bebe ho kondisun diak.

3.      Bebe book an hatudu kondisaun diak ba bebe.

4.      Ambiente ne`ebé kalma bele hamenus estimulasaun no inan bele deskansa ho di`ak. 

5.      Atu halo maduru ba bebe nia pulmaun.

6.      Atu halo terminasaun ba inan nia gravida.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

D.    Implementasaun Enfermagem

 

No.

Diagnosa enfermajen

Data no oras

Implementasaun

Rezultadu

Ass

1

Disturbiu perfusaun tésidu asosia ho estragus presaun vaskular.

 

05/05/22

14:00 OTL 

 

 14 : 00

 

  14:02

 

 14 : 51

 

 

 

16:00

 

 

 

 

18 : 00

 

 

 

 

18:01

 

 

18:02

 

1)      Observa ona inan nia  sinais vitais

2)       Rona ona bebe nia fuan.

3)      Avalia ona  output likidu

4)      Rekomenda ona ba pasiente atu deskansa no toba ho pozisaun sorin karuk.

5)      Kolabora ona ho mediku hodi Fo metildopa 500 mg PO.

6)      Kolabora ona ho mediku atu fo ai moruk anti konvulzaun(MGSO4).

7)      Ezamina ona  refleks profunda ba iha inan. 

 

1.      Rezultadu sinais vitais

     P A : 156/95 mmHg

       P :68 x/mnt

       SPO2 : 99%

T: 36  

       RR: 20 x/mnt

2.       Frekuensia fetal kardiaka (FKF/DJJ) : 130 x/m

3.      Urina ho total 400 cc

4.      Pasiente kolabora ho diak no toba ho pozisaun sorin karuk ho diak.

5.      Fo ona metildopa 500 mg PO, Pasiente kolabora ho diak simu tratamentu.

6.       Fó ona MgSO2 14gr   (Loading dose)  

          5gr= IM kidan loos

           5gr=IM kidan karuk

            4gr=IV

7.      Refleks patela +

 

 

3

Ansiedade asosia ho ameasa ba bebe antes moris

 

 

6/05/22

02:15

 

 

02:20

 

 

 

02:30

 

 

 

 

02:35

 

03:00

 

1.      Ezamina ona nivel ansiedade inan nian, observa sinal depresaun ruma.

2.      Suporta no fó ona  oportunidade ba inan atu ekspresa nia sentimentu,

3.      Akompanhan no hamaluk ona inan iha momentu balun hodi rona nia keisa ho empatia.

4.      Esplika ona ba inan katak inan atende husi pessoal saude sira ne`ebé professional no diak.

5.      Kontinua monitoriza inan no bebe nia kondisaun.

1.      Nivel ansiedade husi inan tauk makas.

2.      Pasiente senti konfortavel hodi ekspressa nia sentimentu sira.

3.      Inan keisa ho tauk kona ba nia kondisaun agora.

4.      Inan bele komprende no senti konfortavel.

5.      Inan no bebe nia kondisaun diak.

 

3

Risku a’as ba fetal distres asosia ho bebe moris premature.

 

5/5/22

15:30

15:32

 

 

 

 

15:33

 

 

15:35

 

 

 

15:00

03:45

10:00

16:00

 

1.      Observa nafatin inan nia sinais vitais,

2.      Rona bebe nia FKF/DJJ kada oras bainhira inan nia presaun arterial moderadu hela.

3.      Husu ba inan kona ba bainhira senti bebe nia book an ikus,

4.      Fó ona ambiente ne`ebé kalma no ambiente ne`ebé hakmatek ba inan.

5.      Kolaborasaun  hodi fo dexametasone.

6.      Kolaborasaun fo misoprostrol

1.      Rezultadu sinais vitais

PA : 138/87 mmhg

P : 89 x/mnt

SPO2 :99 %

T : 36,5

RR :  19 x/mnt

2.      DJJ : 130 x/mnt

3.      Inan hatete katak bebe foin book an minutu lima ikus ne`e.

4.      Pasiente hatete katak nia bele deskansa ho diak.

5.      Fo ona dexametasone 12 mg via IM no pasiente kolabora ho diak.

6.      Fo ona aimoruk misoprostol  25 mcg via PV no pasiente kolabora ho diak.

 

 

 

 

 

E.     Evaluasaun Enfermagem

 

No

Diagnosa Enfermagem

Data

Evaluasaun

Asinatura

1

Disturbiu perfusaun tésidu asosia ho estragus presaun vaskular.

 

06/05/22

14:00 OTL

S  : Pasiente hatete katak ulun ladun moras ona,(dalaruma deit mak moras) no oin la halai ona.

O : kondisaun jeral diak

Sinais vitais:

PA : 132/90 mmHg.

P : 98 x/m

Spo2 : 99 %

RR : 20x/m

T : 36,3

CRT <2 s

Akral : Morna ona.

Out put urina 500 cc

A : problema rezolve parsialmente.

P : kontinua halao intervesaun

I : Kontinua intervensaun  No. 1,3 no 5.

 

2

Ansiedade asosia ho ameasa ba bebe antes moris

 

 

 

6/05/22

14:10

S : Inan hatete katak la tauk ona No. senti hakmatek.

O :

o   Inan bele ekspresa ona nia sentimentu,

o   Inan bele komprende no simu efeitu husi hipertensaun usin rua,

o   Ekspresaun oin kalma no rileks

o   Sinais vitais,

            PA : 132/90 mmHg.

            P : 98 x/m      

           Spo2 : 99 %                                                                      RR : 20x/m       

 T : 36,3

A: Problema rezolvidu.

P : kontinua planu asaun bainhira inan presiza fali.

 

2

Risku a’as ba fetal distres asosia ho bebe moris premature.

 

 

06/05/22

14:05 OTL

 

S: -

O: Sinais vitais

PA : 132/90 mmHg.

P : 98 x/m

Spo2 : 99 %

RR : 20x/m

T : 36,3

FKF/DJJ iha 127x/m

o   Inan senti nafatin bebe book an.

o   Out put urina 500 cc

A : problema rezolvidu.

P : kontinua planu wainhira presiza.

 

 

0 Response to "KAZU SEMINARIU ( DIAGNOSA MEDIKU PRE-EKLAMPSIA) HNGV"

Post a Comment

Iklan Atas Artikel

Iklan Tengah Artikel 1

Iklan Tengah Artikel 2

Iklan Bawah Artikel