KAZU SEMINARIU ( DIAGNOSA MEDIKU PRE-EKLAMPSIA) HNGV
KAPITULU III
KAZU REAL
A.
ASESMENTU
1. Identidade Pasiente
Naran : Sra. R.D.F.
Idade : 36 Anos
Abilitasaun Literaria : Remata Sekundaria
Profisaun :
Fila Liman
Nasionalidade : Timorense
Hela-fatin :Tasi-Tolu
Diagnosa Mediku :
G5P2A2
30 semanas Severe
Pre eklamsia
Data/Oras Pasiente tama :05/05/2022, 13:20 OTL
Data halo Asesmentu ba
Pasiente : 05/05/2022,
13:30 OTL
2. Dadus Laen nian
Naran :
Sr. M.S.
Idade :
40 Anos
Abilitasaun Literaria : Remata
sekundariu
Profisaun :
Peskador
3.
Istória
saúde
a.
Keixa
prinsipal : Pasiente hateten katak nia sente oin halai no ulun
moras.
b.
Istória
moras aktual : Pasiente
hatete katak iha data 04-05-22 nia senti ulun moras makaas no oin halai ho
nune`e nia deside atu ba iha CH Comoro
hodi konsulta no iha loron tuir mai Sra. R.D.F. transfere husi Sentru
Saude Comoro mai iha Hospital Nasional Guido Valadares, liu
husi OPD iha data 05-05-2022 iha oras 13:30 OTL, ho diagnostiku mediku G5P2A2
Severe Pre eklamsia ho Idade Gestasional
30 semanas,iha
CHC halo ona albumin test : +++, PA 150/100 mmHg(10:28 am) pasiente hetan ona tratamentu
aimoruk metildopa 500 mg, SF
tab. nefidepine 10 mg Oral, depois transfere mai ho PA: 140/95 mmHg.
4. Istória Anterior : Pasiente hateten katak nia
iha istoria hipertensaun.
5. Dadus Fiziku
o
Altura : 155 cm
o
Pezu isin antes gravida : 49 kg
o
Pezu isin atual agora : 53 kg
o
Problema saude espesifiku :
Pasiente iha istoria moras hipertensaun.
o
Alergia : Pasiente laiha alerjia ba hahan no aimoruk
ruma.
o
Dieta espesifiku : Pasiente dieta
hela masin, no hahan sira ne`ebé riku ho sodium.
6. Historia Klinika
a. Historia
moras familia : Pasiente
la hatene.
b. Historia
klinika pasiente nian : Pasiente moras hipertensaun
Habitua pasiente
Fuma :
Pasiente la fuma (laen mak fuma).
Hemu alcohol :
Laiha
Medikamentu :
konsumu nefidepine bainhira tensaun a`as.
c. Historia
klinika pasiente durante Infansia
1) Imunizasaun
: Pasiente la hetan
imunizasaun kompletu momentu sei
infansia.
2) Baixa
iha hospital (razaun,tinan, admisaun) : Baixa iha
tinan 2017 ho razaun hipertensaun.
3) Operasaun (tipo/ano) ;
Laiha
4) Grupu
sanguineo : A+
5) Alerjia
Aimoruk : Laiha
6) Moras
(DM, TBC, Korasaun, Rins, Hipertensaun, Asma, Anemia grave, Malnutrisaun) : Pasiente iha
istoria moras hipertensaun.
d. Problema
Neuromusculares
1) Moras
Vasculares : Laiha
2) Moras
Psicologiku : Laiha
3) Problema
Oncologico/cancro :Laiha
e. Trauma
orgaun ou estrutura pelvica
1) Problema sexuais : Laiha
7. Historia Menstruasaun
1) Idade
hahu menstruasaun :
Pasiente hahu menstruasaun iha idade 14 anos
2) Karakteristika
siklu menstruasaun :
Iregular
3) Koagulasaun
: Laiha
4) Moras :
kabun kidun moras no ulun moras
5) Hemoragia
siklu intermenstruasaun:
Laiha
8. Historia atividade sexual
1) Edukasaun
sexual : Laiha
2) Atividade
sexual durante gravida : Iha, 2 vezes/semana.
9. Historia Gravida
a. Historia
Obstretrika
Numeru no historia oan sira nian
|
No. oan |
Tipu partu |
Fatin partu/ajuda husi |
Pezu isin/altura isin |
Kondisaun depois bebe
moris |
|
1 |
Normal |
CH Comoro/parteira |
2500 gr 48 cm |
Di`ak |
|
2 |
Normal |
CHC/parteira |
2500 gr 49 cm |
Di`ak |
|
3 |
Normal |
Uma/inan |
- |
Mate |
|
4 |
Normal |
Uma/inan |
- |
Mate |
|
5 |
Normal |
HNGV/Parteira,
Estudante |
1500 gr 40 cm |
Pezu tun |
b. Gravida
atual
1) Loron
primeiru menstruasaun ikus : 08-10-2021
2) Data
partus : 15/05/2022
3) Movimentu
Fetal bebe desde semana : 16 semana
4) Sintomas : ulun moras.
5) Hemu
aimoruk durante gravida : multivitamina ho Sf
6) Moras
ruma durante gravida : Hipertensaun
7) Reasaun
no adaptasaun durante gravida : pasiente sente kontente durante gravida no adapta ho
diak
8) Gravida
atual ne’e planeada ga lae? Sim / não. Fo razaun : sim
9) Oinsa
reasaun ita nia kaben ou familia nian relasiona ho gravida ida ne’e : familia hotu- hotu kontente
10. Ezaminasaun Fiziku
B1- Breathing
Respirasaun
Padraun
respiratóriu
Ritmu : Regular
Lian respirasaun : normal (vesikuler)
Dada I’is araska : lae
Muskulu Auxiliar : lae
Me’ar : lae
Movimentu peitu : simetria
B2 – Bleeding
Kardiovaskular
Ritmu fuan : Regular
S1-S2 singular : sim
Moras Peitu : Laiha
Lian fuan : normal
CRT : liu husi 2
segundus
Akral : malirin
Distesnaun vena jugular : lae
Sianose : lae
B3 – Brain
Neurologia
Reflex Fisiologia : patella(+)
Keixa Shepalalgia : iha
Vizaun
(Matan)
Pupil : isokor, 3+ mm
Reflex ba naroman (Ka/Lo) : +/+
Diametru (Ka/Lo) : 3 mm/ 3 mm
Sclera/ konjuntiva : normal
Vizaun : moos
Audisaun
(Tilun)
Interrompe auditivu :
lae
Olfatu
(Inus) : la iha
problema
Forma :
normal
Interrompe olfatóriu :
lae
Padraun toba :
normal
Deskansa /Toba :
8 oras/loron
Moras Fó influensia :
la iha
B4 – Bladder
Urinária
Ijiene :
moos
Urina :
400 cc/24 Oras, kor kinur
Kateter : uza
Problema :
normal
Intake likidu oral : 600 cc/loron
B5 – Bowel: Digestivu
Vontade
han : menus,
frekuensia han 2 x/loron.
Porsaun
han : han
halo hotu.
Dieta actual :
iha
Mudansa pezu :
sim, antes gravida No. depois de gravida.
Hemu :
600 cc/3 Oras, tipu bee mos
Ibun no esófagu
Ibun : mos
Mukoza : bokon
Abdomen : boot tuir idade jestasional.
Peristáltiku :
15 x/min
Defekasaun : SBB diak, maibe moentu ne`e pasiente seidauk SBB.
Palpasaun
LI (desidi altura husi
fundu uterina) : 24cm
LII (desidi pozisaun
kanotak feto) : Dorsal direito
LIII (desidi parte okos
feto) : Ulun
LIV (divergen ou
Konvergen) : divergen (bebe nia ulun tama ona ba
pelvika).
B6 – Bone &
Muskulueskeletal/ integumentariu
Kapasidade atu movimentu artikulasaun : livre
Kulit : normal
Oin : kamutis
Akral : malirin
Turgor : di’ak
Edema : iha ekstremidade inferior.
Psiko – Sosial –
Spiritual
Ekspresaun pasiente hasoru moras :
laran taridu no tauk.
Ema ne’ebe besik liu :
pasiente nia inan
Aktividade
Spiritual
Antes moras :
dalaruma.
Durante moras : dala ruma
a. Sinais Vitais :
PA : 156/95 mmHg
P :68 x/mnt
SPO2 : 99%
T :
36
RR :
20 x/mnt
Frekuensia fetal kardiaka (FFK/DJJ)
: 130 x/m
11. Ezame
Laboratoriais
Ezame quimico ran :
o
WBC 11,3 109/L High,
o
Neutrophils 8,8 109/L High,
o
Plateletcrit 3,44 ml/L High,
o
Hct 0,33 Low,
o
RBC 3,92 1012/L Low,
o
Lymphocytes 15, 70 % Low ,
o
Eosinophils 0,9 % Low.
o
Hb 108,0 g/Dl (10g/dL) Low
Rezultadu Biokimika :
o
Sodium 130,0 Mmol/L Low,
o
Bld/Urea Nit 2,10 mmol/L Low,
o
albumin 21,0 g/L Low.
o
Proteina Urina : 3+
USG : bebe nia kondisaun diak.
CTG : bebe nia kondisaun di`ak.
Raio – X : La halo
ECG :La halo
12. Tratamentu
ne`ebé hetan
|
Aimoruk
|
Doze |
Via |
Frekue. |
Indikasaun |
Duras. fo |
|
dexametasone |
12 mg |
IM |
BID |
Halo fetu nia pulmaun
maduru. |
12 Oras |
|
Metildopa |
500 mg |
PO |
TID |
Atu hatun hipertensaun |
8 Oras |
|
nefidephine |
10 mg |
PO |
TID |
Atu hatun hipertensaun. |
8 Oras |
|
misoprostol |
25 mcg |
PV |
QID |
Atu halo terminasaun ba
gravida. |
6 Oras |
|
MgSO4 |
14 gr |
IM/IV |
Loading dose |
Prevene konvulzaun |
Sona durante 10-15 mnt |
|
SF |
20 mg |
PO |
OD |
Aumenta ran. |
24 Oras |
13. Analiza
Dadus
|
No.
|
Data Fokus |
Etiologia
|
Problema
|
|
Ds : Pasiente hateten katak senti ulun moras no oin halai. Do : o
Kondisaun jeral pasiente moderadu
fraku o
Pasiente nia ain rua bubu o
Oin kamutis o
CRT liu husi 2 S o
Akral : malirin o
Sinais Vitais PA :
156/95 mmHg P
:68 x/mnt T :
36 RR :
20 x/mnt SPO2
: 99% Frekuensia
fetal kardiaka (FFK/DJJ) : 130 x/m Ezame
quimico ran : o
WBC 11,3 109/L High,
Neutrophils 8,8 109/L High,
o
Plateletcrit 3,44 ml/L High, Hb
108,0 g/Dl (10g/dL) Low,Hct 0,33 Low, RBC 3,92 1012/L Low, o
Lymphocytes 15, 70 % Low , Eosinophils 0,9
% Low. Rezultadu Biokimika : o
Sodium 130,0 Mmol/L Low,
o
Bld/Urea Nit 2,10 mmol/L Low, o
albumin 21,0 g/L Low. o
Protein urine 3+ |
estragus presaun vaskular |
Mudansa
perfusaun
tésidu |
|
|
2 |
Ds : - Do : ·
Sinais vitais PA : 156/95 mmHg P :68 x/mnt T : 36 R : 20 x/mnt SPO2 : 99% ·
Altura
Fundu uterinu 24 cm ·
Urina output 400 cc Frekuensia fetal kardiaka
(FFK/DJJ) : 130 x/mnt USG : bebe ho kondisaun diak. CTG
: bebe nia kondisaun di`ak. |
bebe moris premature. |
Risku a’as ba fetal distress |
|
3 |
Ds : Pasiente hatete katak senti tauk, no laran taridu ba kondisaun bebe
antes moris. Do : ·
Ekspresaun oin pasiente nian
triste. ·
Sinais vitais PA :
156/95 mmHg P :68
x/mnt T :
36 RR :
20 x/mnt SPO2 :
99% Frekuensia fetal kardiaka
(FFK/DJJ) : 130 x/m |
Ameasa ba bebe antes moris |
Ansiedade |
B. Diagnosa Enfermagem
1. Mudansa
perfusaun tésidu asosia
ho estragus presaun
vascular.
2. Ansiedade
asosia ho ameasa ba bebe antes moris
3. Risku
a’as ba fetal distres asosia ho bebe moris premature
C. Intervensaun Enfermagem
|
No |
Diagnosa enfermagem |
Data |
Objetivu no kriteria
rezultadu |
Intervensaun |
Rasional |
|
1. |
Mudansa
perfusaun tésidu asosia ho
estragus presaun vaskular. |
05/05/22 13 : 35 OTL |
Depois de halo kuidadus
autonomu no kolaborasaun durante 1x 24 oras nia laran espera katak
hipertensaun kontroladu ho limitasaun aktividade ba inan no fetus ho kriteria
rezultadu: 1. Presaun
arteria 130/90 mmHg 2. Inan
la sente oin halai 3. DJJ
130-140x/mint 4. Output
urina iha limitasaun normal 5. CRT
<2S 6. Akral
morna 7. Bele
prevene risku konvulzaun. |
1. Observa
sinais vitais pasiente nian, 2. Rona bebe nia fuan. 3. Monta CTG 4. Avalia
balansu intake no output likidu 5. Rekomenda
ba pasiente atu deskansa no toba ho pozisaun sorin karuk. 6. kolaborasaun hodi fo aimoruk anti
ipertensaun. 7. Kolabora
fo anti konvulzaun(MGSO4), 8. Ezamina
proteinuria iha momentu fó MgSO4 9. Ezamina
refleks profunda ba iha inan. |
1. Atu
hatene kondisaun Jerál, estadu hemodinamika pasiente nian, 2. hatene bebe nia kondisaun fuan. 3. Atu hatene bebe nia kondisaun. 4. Atu
hatene total balansu likidu input no ouput 5. Atu
sirkulasaun ran ba fetu lao ho diak. 6. Atu
hatun ipertensaun, 7. Atu
prevene konvulsaun. 8. Atu
hatene total proteinuria. 9. Hatene
refleks patela. |
|
2 |
Ansiedade
asosia ho ameasa ba bebe antes moris |
05/05/22 13:37 OTL |
Depois de halo kuidadus
autonomu d urante 1x20 mnt espera katak bele hamenus inan nia ansiedade to`o
limitasaun adaptivu ho nia kriteria rezultadu : o Inan
bele ekspresa nia sentimentu tauk ho konstrutivu, o Inan
bele komprende No. simu efeitu husi hipertensaun usun rua, o Sinais
vitais inan nian normal, o Ekspresaun
oin kalma no rileks. |
1. Ezamina
nivel ansiedade inan nian, observa sinal depresaun ruma. 2. Suporta
No. fó oportunidade ba inan atuekspresa nia sentimentu, 3. Akompanhan
No. hamaluk inan iha momentu balun hodi rona nia keisa ho empatia. 4. Esplika
ba inan katak inan atende husi pessoal saude sira ne`ebé professional No. diak. 5. Observa
inan nia sinais vitais. |
1)
Komprende nivel ansiedade hanesan
baze fundamentu ida atu rezolve problema ansiedade. 2)
Ekspresa problema No. sentimentu
hanesan maneira ida hodi hamenus pressaun psikolojia No. ajuda halo
sentimentu nakloke atu kolabora malu hodi fó informasaun ne`ebe sei ajuda
rezolve problema. 3)
Akompanha no rona inan nia keisa
halo inan senti konsideradu no halo inan forsa liu tan. 4)
Komprensaun inan nian ne`ebé
pozitivu hasoru ema sira ne`ebé atende nia halo nia konfortavel no hasa`e
inan nia motivasaun atu rekupera sedu.
5)
Sinais vitak ne`ebé normal hatudu
kondisaun diak husi inan. |
|
3 |
Risku
a’as ba fetal distres asosia ho insufisiensia uteruplasenta ka bebe moris
premature |
5/05/22 13:37 OTL |
Depois
de halo kuidadus autonomu no kolaborasaun durante 1x24 orasespera katak bele
antisipa risku fetal distres ho nia kriteria rezultadu : o Sinais
vitais iha limitsaun normal, o Output
urina iha limitasaun normal, o FKF/DJJ
iha limitasaun normal 120-160 x/m o Inan
bele senti bebe book an nafatin. |
1.
Observa nafatin inan nia sinais
vitais, 2.
Rona bebe nia FKF/DJJ kada oras
bainhira inan nia presaun arterial moderadu hela., 3.
Husu ba inan kona ba bainhira senti
bebe nia book an ikus, 4.
Fó ambiente ne`ebé kalma no
ambiente ne`ebé hakmatek ba inan. 5.
Kolaborasaun hodi fo dexametasone. 6.
Kolaborasaun fo misoprostrol |
1.
Atu hatene inan nia kondisaun jeral
No. estadu hemodinamiku. 2.
Frekuensia kardiaka fetu ho valor
120-160 x/m indika katak bebe ho kondisun diak. 3.
Bebe book an hatudu kondisaun diak
ba bebe. 4.
Ambiente ne`ebé kalma bele hamenus
estimulasaun no inan bele deskansa ho di`ak.
5.
Atu halo maduru ba bebe nia
pulmaun. 6.
Atu halo terminasaun ba inan nia
gravida. |
D. Implementasaun Enfermagem
|
No. |
Diagnosa enfermajen |
Data no oras |
Implementasaun |
Rezultadu |
Ass |
|
1 |
Disturbiu perfusaun tésidu
asosia ho estragus presaun vaskular. |
05/05/22 14:00 OTL 14
: 00 14:02 14 : 51 16:00 18 : 00 18:01 18:02 |
1) Observa
ona inan nia sinais vitais 2) Rona ona bebe nia fuan. 3) Avalia
ona output likidu 4) Rekomenda
ona ba pasiente atu deskansa no toba ho pozisaun sorin karuk. 5) Kolabora
ona ho mediku hodi Fo metildopa 500 mg PO. 6) Kolabora
ona ho mediku atu fo ai moruk anti konvulzaun(MGSO4). 7) Ezamina
ona refleks profunda ba iha
inan. |
1. Rezultadu
sinais vitais P A : 156/95 mmHg P :68 x/mnt SPO2 : 99% T:
36 RR: 20 x/mnt 2. Frekuensia fetal kardiaka (FKF/DJJ) : 130
x/m 3. Urina
ho total 400 cc 4. Pasiente
kolabora ho diak no toba ho pozisaun sorin karuk ho diak. 5. Fo
ona metildopa 500 mg PO, Pasiente kolabora ho diak simu tratamentu. 6. Fó ona MgSO2 14gr (Loading
dose) 5gr= IM
kidan loos 5gr=IM
kidan karuk 4gr=IV 7. Refleks
patela + |
|
|
3 |
Ansiedade
asosia ho ameasa ba bebe antes moris |
6/05/22 02:15 02:20 02:30 02:35 03:00 |
1. Ezamina
ona nivel ansiedade inan nian, observa sinal depresaun ruma. 2. Suporta
no fó ona oportunidade ba inan atu ekspresa
nia sentimentu, 3. Akompanhan
no hamaluk ona inan iha momentu balun hodi rona nia keisa ho empatia. 4. Esplika
ona ba inan katak inan atende husi pessoal saude sira ne`ebé professional no diak. 5. Kontinua
monitoriza inan no bebe nia kondisaun. |
1. Nivel
ansiedade husi inan tauk makas. 2. Pasiente
senti konfortavel hodi ekspressa nia sentimentu sira. 3. Inan
keisa ho tauk kona ba nia kondisaun agora. 4. Inan
bele komprende no senti konfortavel. 5. Inan
no bebe nia kondisaun diak. |
|
|
3 |
Risku
a’as ba fetal distres asosia ho bebe moris premature. |
5/5/22 15:30 15:32 15:33 15:35 15:00 03:45 10:00 16:00 |
1.
Observa nafatin inan nia sinais
vitais, 2.
Rona bebe nia FKF/DJJ kada oras
bainhira inan nia presaun arterial moderadu hela. 3.
Husu ba inan kona ba bainhira senti
bebe nia book an ikus, 4.
Fó ona ambiente ne`ebé kalma no ambiente
ne`ebé hakmatek ba inan. 5.
Kolaborasaun hodi fo dexametasone. 6.
Kolaborasaun fo misoprostrol |
1.
Rezultadu sinais vitais PA : 138/87 mmhg P : 89 x/mnt SPO2 :99 % T : 36,5 RR :
19 x/mnt 2.
DJJ : 130 x/mnt 3.
Inan hatete katak bebe foin book an
minutu lima ikus ne`e. 4.
Pasiente hatete katak nia bele
deskansa ho diak. 5.
Fo ona dexametasone 12 mg via IM no
pasiente kolabora ho diak. 6.
Fo ona aimoruk misoprostol 25 mcg via PV no pasiente kolabora ho diak.
|
|
E. Evaluasaun Enfermagem
|
No |
Diagnosa Enfermagem |
Data |
Evaluasaun |
Asinatura |
|
1 |
Disturbiu perfusaun tésidu
asosia ho estragus presaun vaskular. |
06/05/22 14:00 OTL |
S : Pasiente hatete katak ulun ladun moras ona,(dalaruma
deit mak moras) no oin la halai ona. O : kondisaun jeral
diak Sinais vitais: PA
: 132/90 mmHg. P
: 98 x/m Spo2
: 99 % RR
: 20x/m T
: 36,3 CRT
<2 s Akral
: Morna ona. Out
put urina 500 cc A : problema rezolve
parsialmente. P : kontinua halao
intervesaun I : Kontinua
intervensaun No. 1,3 no 5. |
|
|
2 |
Ansiedade
asosia ho ameasa ba bebe antes moris |
6/05/22 14:10 |
S
: Inan hatete katak la tauk ona No. senti hakmatek. O
: o
Inan bele ekspresa ona nia
sentimentu, o Inan
bele komprende no simu efeitu husi hipertensaun usin rua, o Ekspresaun
oin kalma no rileks o Sinais
vitais, PA : 132/90 mmHg. P : 98 x/m Spo2 : 99 % RR
: 20x/m T : 36,3 A:
Problema rezolvidu. P
: kontinua planu asaun bainhira inan presiza fali. |
|
|
2 |
Risku
a’as ba fetal distres asosia ho bebe moris premature. |
06/05/22 14:05 OTL |
S: - O:
Sinais vitais PA
: 132/90 mmHg. P
: 98 x/m Spo2
: 99 % RR
: 20x/m T
: 36,3 FKF/DJJ
iha 127x/m o Inan
senti nafatin bebe book an. o Out
put urina 500 cc A
: problema rezolvidu. P
: kontinua planu wainhira presiza. |
|
0 Response to "KAZU SEMINARIU ( DIAGNOSA MEDIKU PRE-EKLAMPSIA) HNGV"
Post a Comment