Graduasaun

Graduasaun
hadomi nafatin o nia prosesu

KONSEITU TEORIA FRATURA FEMUR

KAPITULU II

ENKUADRAMENTU TEORIA

Obra   hakerek    sientifiku Ida ne’ebe  mak konkretu  atu   hetan  komparasaun  ba teoria ligado ho kosnseitu Ida   ne’ebe presiza investiga tamba peskizadora hala’o estudu livru iha biblioteka,  jornal  no  media elektronika ho objectivu  atuhetan  teoria   no konseitu. Iha    kapitulu Ida  ne’e sei deskreve detaillu kona-ba konseitu baziku  Fratura  Femur  no konseitu  kuidadus  baziku  ba  pasiente Fratura  Femur.

2.1. Konseitu Teoria

2.1.1.      Definisaun.

Fraktur hanesan deskontinuidade tesidu eskletal ne’ebé  kauza husi trauma ka forsa fisiku. Fratura katak ruin tohar, dalabarak kauza husi trauma ka presaun energia fisiku, kondisaun ruin no tecido sira iha aréa ruin sei hare no determina karik ruin ne’ebé hetan fratura kompletu ka inkompletu (Manjoer, 2015), fratura hanesan deskontinuidade ruin no determina bázeia ba tipu no area (Burnner & Suddart, 2016). Fratura femur hanesan estragus kontinuidades ruin kauza husi trauma direitu, forsa muscular la iha no kondisaun ne’e rasik hanesan degenerasaun ruin ka osteoporosis (Mutaqqin, 2015). Fratura femur   bele akontes e husi   regiaun   proximal to’o distal. Fratura femur fahe ba parte rua hanesan fratura femur abertu no fratura femur fechada, fratura femur abertu hanesan fratura ne’ebé kontaktu ho mundu externu no fragment ruin ne’ebé rahun bele borus to’o kulit. Fraktura   femur hanesan fragment  ruin ne’ebé la iha ligasaun ho mundu externu (Mutaqqin 2018).

2.1.2.      Etiologia.

Fratura femur  akontese   husi proximal to’o distal, Dalabarak fratura femur akontese ba joven sira tamba hetan acidente ho motorizadas no monu husi fatin ne’ebé aas. Além de Ida ne’e fratura femur bele fo kauza ba pasiente hetan syok hipovelemik tamba lakon ran barak, no syok neurogenic tamba moras (Dor) ne’ebé makas (Mutaqqin, 2015).

Etiologia ba fraktura tuir (Ignatavicius, Donna D, 2017) mak Hanesan

1.      Trauma direita hanesan (asidente trafiku)

2.      Trauma Indireita hanesan (monu husi fatin aas)

3.      Fratura ne’ebé kauza husi kontrasaun forsa

4.      Trauma naton (ringan) bele fó kauza ba fratura wainhira ruin ne’e frákil (rapuh) iha anderlying disease “kazu subjacenta” hanaran fratura patologia.

2.1.3.      Sinal no sintomá sira.

Sinais no sintomas tuir (Mutaqqin 2018) ba fratura mak hanesan;

a.       Dor/Moras

b.      Deskonformidade.

Wainhira ita haka’as ita nia muskulu bele fo impaktu ba iha ita fragment ruin nian atu halo mudansa ka muda an husi fatin no la iha mudansa equilibrio nian ne’ebe maka akontese hanesan:

1.      Rotasaun ba iha ruin

2.      Presaun ruin

a.       Edema (bubu), mosu wainhira komesa halo reasaun ekstraviksasi no tesido ne’e mos iha ran ne ’ebé maka besik ba iha ruin ne’ ebé tohar any akontese edema.

b.      Echimosis, husi ran subculaneos.

c.       Spasme musculus hanesan involunteers ne’ebé besik ba iha fratura (Involunteers katak musculus sira ne’ebé bookan la tuir ita nia hakarak).

d.      Aumenta  ba temperature local

e.       Movimentu abnormal

f.        Lakon/ diminuisaun funsaun.

2.1.4.       Anatomia no Fisiologia.




Fraktur femur mak hanesan ruin ida ne’ebé naruk no todan iha ita nia isin lolon. Ruin ne’e naruk mais ou menus 1/4 to’o 1/3 iha ita nia isin lolon. Wainhira ita hamrik ho pozisaun los ita nia femur ne’e hatodan an ba ita nia pelvis no to’o ba ita nia osso tibia. Hahu husi corpus ikus proximal no distal. Iha proximal ikus hetan caput osso femoris no collum ossos femoris, trochanter maior no torchater minor. Iha ikus distal hetan condylus medialis no condylus lateralis. Collum femoris localizaentre caput no corpus osso femoris medida naruk 5 cm forma Ángulu ho 125 grau (Anatomi FKUH, 2012).

Corpus ossos femur naksiluk ba ventral, forma Ángulu 10 grau. Modelu corpus ossis femorais iha parte proximal kabuar (bulat) no hanesan distal iha aréa anterior-posterior. Ikus   husi distal corpus ossis femoris forma sai hanesan kabuar rua ne’ebe maka naksiluk, ho naran condylus medialis no condyles lateralis (Anatomi FKUH, 2012).

Vaskularizasaun   femur   mai   usi ateria iliaka komunista direita no esquerda. Wainhira ateri Ida ne’e tama ba iha area femur nian no Ita hanaran ateri femoralis. Ateri femoralis direita no ateri femoralis esquerda sei ramifica sai ateri profunda femoris, ateri sirkunfleksia femoris laterais asenden, remi ateria sirkunfleksia lateral desende, ateria sirkunfleksia femoris medialis no ateria perforantes. Ateria perforante ne’ebé maka naruk  nia sei forma ne’ebé maka halo kanek raan genu no extrimidade inferior ne’ebé maka distal. Ateria ran nian ne’ebé maka ba fila fali ita nia fuan husi parte femur no lori husi vena femoralis direita no esquerda (putz 2012).

 

 

 

2.1.5.      Fisiopatolojia.

Tuir Arif Mutaqqin (2013) fisiopatolojia femúr fechada maka hanesan kondisaun trauma, no presija esforsu ne’ebé makas ou boot atu halo tohar superior parte ema boot Ida nian. Dala barak  liu  Fratura akontese ba foin sae mane sira ne’ebé maka hetan acidente ho transporte ou monu husi fatin  ne’ebé aas. Normalmente   pasiente hetan trauma  ne’ebé boot ou todan. Kondisaun   degenarasaun ou ruin kelen   (oesteoporose) ka malignidade femúr no kauza ba fratura patolojicas  no la iha historia trauma.

Neurovaskuler ne’ebé hetan estragus bele hamosu manifestasaun risku ne’ebé boot ou syok hipovolêmiku tamba lakon ran Bara iha isin no syok neurogênico kauza husi sentiment moras makas liu ne’ebé maka senti husi pasiente Ida. Resposta ba bubu ne’ebé makas maka Síndrome   compartment. Sidrome ida ne’e hanesan kondisaun ida ne’ebé isin hetan preso (uat halai hamotuk), veis de sangue, rede neular tamba husi fatin ne’e rasik liu kompartemen iha fatin ne’e fo manifestasaun ne’ebé forte, akompaña ho moras iha aréa ne’ebé bubu, hatun perfusaun perifériku direitamente iha distal nia sorin edema, pulsu la normal. Komplikasaun ne’ebé akontese tamba situasaun ne’e maka tesido husi parte distal fo implikasaun ba atensaun de curative ho papel enfermeria hodi fornese controle ideal ba bubu ne’ebé grave ba paskontrolu ne’ebé maksimal ba bubu ne’e makas ba pasiente fratura femúr. Fragmentu ruin ne’ebé estragus hetan akompaña ho  spasme urat husi kelen ne’ebé hamosu deformitas origin ba kelen maka halo cirurgia ba kelen.

Se kondisaun ne’e la kontinua ho tratamentu ne’ebé di’ak, maka sei hamosu risku malunion ba ruin inferior. Mediku nia intervensaun ho tratamentu no tau fiksasi interna ho fiksasaun eksterna, no bele fo risku ba infeksaun ne’ebé aas depois de halo operasaun, moras tamba trauma husi tesidu ne’ebé mamar , risku aas trauma segindu tamba monta fiksasaun eksterna, fo inpaktu psikolό ne’ebé ansiadu Segundo tamba planu operasaun prognosis moras no tuir informasaun.

 

2.1.6.      pathway



2.1.7.      Komplika saun.

Komplikasaun fratura femúr tuir (Mataqqin, 2016) ne’ebé maka sempre akontese ba pasiente ho fratura femur maka hanesan tuir mai ne’e:

 

1.      Syok akontese wainhira lakon ran barak mais ou menus 1-2 litro maske fratura femur.

2.      Trauma vaso sanguíneos boot ne’ebé iha extremidade fragmentus ruin (ossos) borus ba iha tesidu moles no estraga artéria femoralis kauza kontusaun (memar) no oklusaun ka kanek.

3.      Trauma saraf hanesa trauma ba iha vaso sanguíneos tamba hetan sona iha fragmentos no bele akompaña ho estragus saraf komesa husi neorpraxia ba axono temesis.

4.      Trombo- embolia akontese ba pasiente wainhira deskansa iha tempu naruk, hanesan perturbasaun iha fatin toba, bele hetan complikasun trombo-embólicas.

5.       Infeksaun akontese ba iha fratura abretu tamba kanek hetan kontaminasaun. Infeksi bele akontese depois de asaun. 

2.1.8.      Klasifikasaun.

Klasifikasaun fratura femur tuir (Rendy dan margareth 2016) hanesan:

a.       Fratura fechada (closed) hanesan fragmentu ruin ne’ebe mak laiha ligasaun ho mundu externo, ka fratura ne’ebe iha laran no hatudu de’it sintomas.

b.      Fratura abertu (open/ compound) hanesan Fragmentu ruin ne’ebe rahun no borus to’o kulit, ka fratura ne’ebé nakloke no akompainha ho ran.

c.       Fractur complete (Ruin tohar totalmente)

d.      Fracture inkompletu (Ruin la tohar totalmente)

 

2.1.9.      Ezame Apoiante.

Tuir (Bararah T. & Jahuar, M 2013) Ezame diagnóstiku sira maka hanesan tuir mai ne’e:

a.       Foto Rontgen: Atu hare lokalidade no area fraktura.

b.      CT Scan/MRI: Atu hare fractura, no utilize mos hodi halo indentifikasaun ba iha tesidu sira ne’ebe estragus.

c.       Atteriograma: Halo wainhira iha deskonfia ba iha estragus vaskuler.

d.      Teste ba Ran Kompletu : Ht Dalaruma sae (Hemokonsentrasaun) ou tun

e.       Profil koagulasaun: Mudansa bele akontese ba iha perda ran, Transfuzaun multiple.

 

2.1.10.  Jestaun ou Atendimentu

ida ne’ebé ita tenki fo atensaun fraktura maka hanesan :

1.      Recognisi/konesimentu

Oinsa atu hatene klaru liu konaba historia asidente ka historia ne’ebé akontese ba fratura.

2.      Reduksaun/ Manipulasaun

Esforsu atu halo manipulasaun fragmentu ne’ebé tohar ita localiza fali tuir ninia fatin origem.

3.      Retensaun /atensaun iha redusaun

Hanesan esforsu Ida ne’ebé halo a tu tahan fragmentu

4.      Traksaun

Processo Ida ne’ebé utiliza forsa dada (puxar) ba parte isin lolon ne’ebé uza katrolu no resistência karga atu fo suporta ba ruin.

5.      Gips

Teknika  Ida atu halo imobilizasaun ba parte fractura ho forma ne’ebé lalos no utiliza instrumentu refere.

6.      Operation /operasaun

Metodu Ida ne’ebé mak  sai hanesan dalan ikus ba tratamentu fratura maka halo operasaun. Metodu Ida ne’ebé ita hanaran fiksasaun interna no redusaun aberta.

Ho aksaun Ida ne’e mak

Fratura extremidade sei fila  fali ba posisaun normal.

 

2.2.      Konseitu Kuidadus Enfermagem.

Kuidadus enfermajen hanesan tulun, orientasaun, akonseilamentu ka protesaun ne’ebé oferese husi enfermeiru atu priense nesesidade pasiente (Depkes RI 2015) Kuidadus enfermajen hanesan aplikasaun Ida ne’ebé uza hodi resolve problema enfermajen ho sientifiku hodi prinse nesessidade pasiente ho komprensivu no holistiku maka kuidadus enfermajen tenki uza etapa 5 iha prosessu enfermajen (Brunner, 2015).

 

2.2.1.     Asesmentu Enfermajen.

1.      Indentidade pasiente: Naran, sexu, idade, peso, hela fatin, relijiaun, profisaun, diagnose mediku.

2.      Historia Saúde.

a.       Keixa principal pasiente ;

Babain  pasiente ho Fratura Femur sempre halerik moras iha parte Fratura. No tuir (Muttaquin, 2010), Ita avalia uza PQRST (provocative, Quality, Region, scale & time)

b.      Istoria moras agora:

c.       Husu kronologia akontese ba trauma fratura femur, atendimentu saida maka hetan ona, no hodi ba ona curaderu tradicional ka lae, atu nune’e bele hatene mekanismu acidente, no enfermeiru bele hatene kanek iha seluk tan (Muttaquin 2012)

d.      Historia moras passadu:

Pasiente hateten katak la  hetan moras iha passadu.

 

 

2.2.2.      Diagnósa Enfermajen.

Diagnósa enfermajen hanesan faze daruak husi kuidadus enfermajen, diagnose enfermajen hanesan processu Ida atu resolve problema ne’ebé atual no potensia (NANDA.2010).

 

2.2.3.      Itervensaun Enfermajen.

Intervensaun enfermajen hanesan faze datoluk husi kuidadus enfermajen ne’ebé mak atu halo dukumentasaun no regista konaba intervensaun no planu enfermajen (Hunt & Mark, 2012)

2.2.4.      Implementasaun Enfermajen.

Implementasaun enfermajen hanesan faze daha’at husi kuidadus enfermajen ho ninia inisiativa husi planu asaun hodi atingi objective espesifiku (Hunt & Mark, 2012).

 

2.2.5.      Evaluasaun Enfermajen.

Avaliasaun hanesan faze final Ida husi kuidadus enfermajen ne’ebé maka relasiona ho atinjimentu objetivu (Hunt & Mark, 2012).

 

3.1.   Kuidadus Enfermajen Pasiente Fratura.

1.      Atividades/Deskansa:

Ø  Sintomas :

·      Limitasaun/menus konsiensia no funsaun ba iha parte ne’ebé maka hetan fratura (dalaruma tuir mai mosu ho direita husi fratura ou mosu sekundariu tesidu no dor/moras)

2.      Sirkulasaun

Ø  Sintomas :

·      Presaun arterial sae dalaruma akontese tamaba responde ne’ebé mosu dor/moras ansiedade.

·      Takikardia, menus/laiha pulsu iha parte disital area cedera/injuri, lensimentu kapiler lentu iha sentru are fratura nian.

·      Hematoma iha area fratura.

3.      Neurosensorial

Ø  Sintomas :

·      Menus atividades/Sensasaun

·      Lelet (Parestesia)

Ø  Sinais:

Deformitas   lokal, angunasaun  abnormal, rotasaun  krepitasaun,  spasme mukosa ne’ebé maka fraku/no menus funsaun.

·      Limitasaun /menus funsaun iha fatin ne’ebé maka hetan fratura dalaruma tuir mai kauza direita husi fratura ou kazu sekundaria husi tesidu.

·      Dor/moras.

Agitasaun  (dalaruma   relasaun ho dor /moras/asidente ou trauma seluk).

4.      Dor/komfrontu.

Ø  Sintomas :

·      Dor/moras maka’as depois de cederah/innjuri (dalaruma iha area fratura nian menus ho imobilizasaun)

·      Spasme /kram muskulu depois imobilizasaun.

 

5.      Seguransa :

Ø  Sintomas :

·         Laserasaun kulit, hemorarjia.

·         Inhasu local (hetan faze tuir mai derepenti sae).

6.      Promosaun no hanorin.

·         Imobilizasaun

·         Ajuda aktividades hijiene pessoal

·         Forma terapia mediku no enfermajen

 

§  Ezaminasaun Diagnóstiku.

a.       Foto rontgen : hare kusalidade no area faratura

b.      CT scan/MRI: atu hre fratura, no utiliza mos halo identifikasaun ba iha tesidu sira ne’ebé estragus.

c.       Arteriograma : halo wainhira deskonfia ba iha estragus vaskuler

d.      Teste ba ran kompletu : Ht dalaruma sae (Hemokonsentrasaun) ou tun

e.       Kreatinina : trauma muscular aumenta presaun kereatinina ba iha rins

f.        Profil konklusaun: mudansa bele akontese ba iha sagramentu, transfuzaun multipla.

 

3.3.1.      Diagnósa Enfermajen.

Diagnósa enfermajen ba pasiente ho fratura femur maka hanesan tuir mai    ne’e (Nanda, 2015-2017)

1.      Dor relasiona ho deskontinuidades tesidu sekundaria

2.      Intoleransia aktividades relasiona ho imobilizasaun

3.      Estragus intergridade kulit relasiona ho laserasaun kulit

4.      Schok hipovelemia relasiona ho lakon volume liquid

5.      Mudansa tesidu perfuzaun relasiona ho diminuisaun perfuzaun ran.

 

3.3.2.      Intervensaun Enfermajem.

Tuir (Muttaquin, 2010) hateten planeamentu enfermajen maka hanesan planu ida ne’ebé bazeia ba diagnose enfermajen ne’ebé maka iha tia ona.

 

3.3.3.      Intervensaun Enfermajen

No

Diagnose

Enfermagen

NOC

NIC

Rasional

Objectivu

Intervensaun

1

Dór aguda relasiona ho deskontinuidade tesidu secundaria

Depois de halo kuidadus enfermajen ba pasiente durante 3×24 oras espera katak pasiente nia moras bele diminui ho kriteria rezultadu :

a.       Moras diminui ou lakon

b.      Eskala de Dór 1-3

c.       Sinais Vitais normal fila fali.

1.      Observasaun sinais vitais

2.      Esplika ba pasiente no familia pasiente konaba kauza husi moras ne’e rasik.

3.      Hanorin konaba utilizasaun relaxamentu no dikstrasaun

4.      Fo pozisaun semi fowler.

5.      Avalia eskala de Dór

6.      Kolabora ho doutor hodi fo aimoruk.

1.       Atu hatene pasiente nia kondisaun jeral.

2.        Ho esplikasaun ne’ebé hato’o espera pasiete sei la iha ansiadade no halo buat ruma ne’ebé bele diminui moras.

3.       Ho maneira utilizasaun tekniku relaxamentu (dada I’is) no demostrasaun (le jornal ) bele diminui moras no pasiente bele koperativu

4.        Atu nune sirkulasaun ran iha area moras ne’e bele Lao ho diak.

5.       Hodi bele hatene eskala moras.

6.       Hodi diminui moras

2

Intoleransia atividades relasiona ho imnobilizasaun

Depois de halo kuidadus enfermajen ba pasiente durante 3x24 oras espera katak pasiente bele iha kapasidade hodi halo atividade ho nia kriteira rezultadu:

1.      Pasiente komprende kona ba importansia halo atividade.

2.      Pasiente bele tur, han no hemu sem ajuda husi ema.

1.       Hakbesik ba pasiente hodi hanorin halo atividade tuir nia.

2.       Fo motivasaun ba pasiente hodi halo atividade.

3.        kolaborasaun ho fisioterapia hodi halo terapia fizika ba pasiente

1.        Ho maneira hakbesik ba pasiente ne’ebe di’ak espera pasiente bele koperativu hodi halo atividade.

2.       Ho motivasaun ne’ebe iha espera pasiente bele iha vontade hodi halo atividade.

3.       atu bele mantem fleksibilidade ruin tuir nia kapasidade

3

Etragus integridade kulit relasiona ho laserasaun kulit

Depois de halo kuidadus enfermajem durante 3x24 horas, espera kata integridade kulit normal ho nia kriteria rejultadu :La iha sinal infeksaun, kanek recopera

1.       Asegura kulit mos no marna nafatin.

2.       Halo monitorizasau n ba pasiete kada oras rua.

3.       Monitor karik mean iha kulit.

4.       Monitor pasiente nia atividades wainhira halo movilizasaun

5.       Hanorin familia oinsa halo kuidadus ba kanek

6.        Halo tekniku ba kanek ho esteril

7.        Fo pozisan hodi fo diminui ba kanek

8.       Mantein toba iha fatin ne’ebe kaber

1.       Atu la bele hamosu infeksaun

2.       Atu hatene pasiete nia kondisaum

3.        Atu hatene pasinte nia kulit

4.        Atu hatene pasiente bele halo mobilizasaun ho di’ak ka lae

5.        Atu familia pasiete bele hatene oinsa halo kuidadus ba pasiente

6.       Atu kene la bele hetan infeksaun

7.       Atu pasiente bele senti konfortavel

8.       Atu pasiente senti seguru

4

Shock hipovolemik relasiona ho lakon volume liquid

Depois de halo kuidadus enfermajem durante 3x24 horas espera katak iha prevensaun ba shock ho kriteria rezultadu: a) Sinais vitais normal b) Balansu inputouput c) CRT <> 2, segungndus d) Rezultadu laboratorium normal e) Ritmu fuan ho batasaun ne’ebe esperadu

1.       Monitor estudun sirkulasaun BP, kor kulit, debitu fuan,HR no ritmu pulsu perifiriku no kapiler refill time

2.        Monitor sinais shock

3.       Fo pozisaun ba pasiente ho supine

4.        Fo liquidu IV

5.        Hanorin ba Familia no pasiente konaba sinais ne’ebe maka hamosu shock

1.       Atu hatene nia sirkulasaun BP

2.        Atu bele hatene sinais hamosu chock

3.       Atu pasiente bele senti komfortavel

4.       Atu pasiente bele forsa fali fali

5.        Atu pasiente no familia pasiente bele iha koiñesimentu

5

Mudansa tesidu perfuzaun relasiona ho diminuisaun perfuzaun ran

Depois de kuidadus enfermajem durante 3x24 horas espera katak perfuzaun tesidu adekuada ho kriteria rezultadu :

1.       Sinasi vitais normal, CRT<>

2.       segundu, la iha sianose

1.       Avalia se iha mudansa sinais vitais

2.       Avalia parte ekstremidade

3.        Fo seguransa no deskansa

4.       Kolabora ho doutor hodi fo antibiotiku

1.       Atu hatene nia sinais vitasi

2.       Atu hatene nia parte ekstermidade

3.       Atu pasiente bele senti hakmatek

4.        Atu halakon moras

 

3.3.4.      Implementasaun enfermajem.

Implementasaun enfermajem hanesan faze daha’at husi kuidadus enfermajem nian bazea ba intervensaun ne’ebe maka planea tiha ona (Hunt & Mark, 2011)

 

3.3.5.      Evalusaun enfermajem.

Avaliasaun enfermajem hanesan faze final Ida husi kuidadus enfermajen bazeia ba objetivu no sasuka sira ne’ebé define Tia ona (Hunt & Mark, 2011).


 

0 Response to "KONSEITU TEORIA FRATURA FEMUR"

Post a Comment

Iklan Atas Artikel

Iklan Tengah Artikel 1

Iklan Tengah Artikel 2

Iklan Bawah Artikel